Konferencē spriež par Baltijas valstu piesliešanos Vācijas pozīcijai

Baltijas valstis Eiropas līmenī pieslējušās Vācijas pozīcijai, ceturtdien konferencē "Vācija un Baltijas valstis: jauna ziemeļu vienprātība?" sprieda eksperti.

Vācijas Zinātnes un politikas fonda eksperts Kajs-Olafs Langs norādīja, ka no Vācijas skatu punkta Baltijas valstis sniedz papildu atbalstu Berlīnei Briseles līmenī. Tāpat Baltijas valstis ir sniegušas piemēru izaugsmei un taupībai, kā arī paudušas ticību eirozonai. Tas ārējai pasaulei devis signālu, ka eirozona ir dzīva, un leģitimizējis Vācijas līderību.

Langs gan brīdināja, ka šāda tuvība automātiski nenozīmē arī ciešu sadarbību, kurai nepieciešama politiskā griba. Taujāts, vai šāda politiskā griba, viņaprāt, pastāv, eksperts atbildēja apstiprinoši.

Diskusijā arī izskanēja, ka Baltijas un Vācijas sadarbība mazāk vērtējama kā vienprātība, bet gan koalīcijas veidošana. "Ja mēs atbalstīsim Vāciju, neuzdodot jautājumus, vienu dienu Vācija atbalstīs mūs, neuzdodot jautājumus," sacīja Igaunijas Ārpolitikas institūta pētnieks Viljars Vēbels, kurš vilka paralēles ar Baltijas valstu atbalstu ASV pozīcijai NATO.

Vēbels norādīja, ka, pirms runāt par Baltijas valstu un Vācijas sadarbību, jāspriež par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību, kura aktivizējas vien tad, kad situācija kļūst kritiska. Līdzīgi ir ar Baltijas un Vācijas sadarbību, kas vērtējama vairāk kā koalīcija, nevis vienpārtība.

Sākotnēji Baltijas valstis ES līmenī vairāk pieslējušās Lielbritānijas viedoklim, taču tagad Vācijas poīcijai. Tas tiek skaidrots ar Vācijas skaidro pozīciju ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Pētnieks porognozēja, ka Baltijas un Vācijas valstu sadarbība turpināsies, taču svarīgi tajā redzēt pat ne konkrētus soļus, bet lielāku Baltijas valstīm veltītu uzmanību no Vācijas puses.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā pulcējušies eksperti no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, piedaloties Vācijas un Baltijas valstu stratēģiskajās sarunās. To laikā 16.maijā ceturtdien notiek diskusija "Vācija un Baltijas valstis: jauna ziemeļu vienprātība?", ko organizē Latvijas Ārpolitikas institūts ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.