ekoloģija

Planēta cīnās ar “jaunu realitāti”, sasniedzot pirmo no virknes katastrofālu un potenciāli neatgriezenisku klimata lūzuma punktu - koraļļu rifu plašu bojāeju, teikts 160 zinātnieku visā pasaulē izstrādātā vēsturiskā ziņojumā.

Tikai 33% Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) projektu vadītāja Anita Dzelme.

Ceturtdien, 1.oktobrī, novērojumu stacijā Rīgā, Brīvības ielā, gaisā suspendēto cieto daļiņu PM10 diennakts vidējā koncentrācija pārsniedza 180 mikrogramus kubikmetrā, kas atbilst ļoti sliktai gaisa kvalitātei un ārkārtas situācijai, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Gaisā suspendēto sīko cieto daļiņu PM10 daudzums piektdienas rītā Lietuvā sasniedzis ļoti augstu līmeni, liecina operatīvie dati no novērojumu stacijām.

Lai pievērstu Latvijas iedzīvotāju uzmanību apjomīgajam plastmasas maisiņu patēriņam un mudinātu to samazināt, šodien, 3.jūlijā "Latvijas Zaļais punkts" kopā ar lielveikalu tīklu "Rimi" aicina ikvienu nodot mājās uzkrātos plastmasas maisiņus. Akcijas dienā tos varēs ievietot kādā no specializētajiem šķirošanas konteineriem pie 17 Rimi Hyper veikaliem Rīgā.

Šobrīd pasaulē vispopulārākais vārds tiek saistīts ne tikai ar cilvēka, bet arī planētas veselību.

Parunāsim vēl par ekoloģiju, reiz tēma ir tik aktuāla un pēdējās nedēļās raisa Latvijas sabiedrībā tik lielu interesi. Vispirms jānoskaidro, kurš par visu maksā.

Vai šodien somā ieliki savu ūdens pudeli? Vai no mājas izgāji ar līdzi ņemamo kafijas krūzi – ja nu pa ceļam gribas sasildīties ar kafiju vai kakao? Vakarā ballīte? Neaizmirsti metāla salmiņu, ar ko aizstāt plastmasas līdzinieku. Tie vairs nav neparasti ieradumi, bet rokassomiņas obligātas sastāvdaļas līdzās iepirkumu maisiņam.

Piektdien notikušajā jauniešu vispasaules streikā, pieprasot pasaules līderu rīcību cīņai ar klimata problēmām, piedalījušies aptuveni četri miljoni cilvēku, paziņojuši organizatori.

Nesen ANO tika izskatīts jaunākais pētījums par klimata pārmaiņām un zemi.* Secinājumi nav iepriecinoši: lai pabarotu sevi, mēs pārāk intensīvi izmantojam zemi — auglīgas augsnes izzūd 10–100 reižu ātrāk nekā veidojas jaunas. „Bet pēc tam trešdaļu saražoto produktu mēs izmetam, turklāt vairāk par pusi no šī ēdiena izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet mājsaimes,” komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika. Zinātnieki uzskata, ka tad, ja mēs neapdomāsimies, mūs gaida ļoti bēdīgas sekas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā tiek norādīts: Latvijā pieaug un pieaugs kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte, pieaugs stipru nokrišņu gadījumu skaits (līdz pat 20%) - īpaši ziemas sezonā (līdz 37%) un pavasara sezonā (līdz 25%), bet vasara un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas (nokrišņu samazinājums līdz 12%).

"McDonald's" no šodienas visos savos restorānos Latvijā pasniegs salmiņus pie dzērieniem tikai pēc īpaša pieprasījuma, tādējādi aicinot restorānu viesus atteikties no plastmasas salmiņu lietošanas. 

Lielākie klimata pārmaiņu izaicinājumi tuvākajos piecos līdz desmit gados Ziemeļeiropai, tostarp Latvijai, būs karstuma viļņi un citi ekstrēmi laika apstākļu notikumi, piemēram plūdi, šodien preses konferencē pauda Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) augsta līmeņa pārstāvji.

"Par gaisa piesārņojumu konkrētā brīdī var runāt tikai vietās, kur tiek veikti mērījumi. Šī brīža gaisa piesārņojuma indikatīvie mērījumi tiek veikti Rīgas centra ielās un Sarkandaugavā, kā arī stacijās Parks un Maskavas iela," portālam nra.lv norāda fizikas doktors un Rīgas domes pārstāvis Jānis Kleperis, liekot noprast — pat, ja atsevišķās vietās gaiss nav ideāli tīrs, tad kopumā galvaspilsētā par gaisa piesārņojumu nav jāuztraucas.

Klimatisko apstākļu maiņas rezultātā Latvijā pēdējos gados parādās jaunas, mūsu klimatam netipiskas dzīvnieku sugas, kas nākotnē var apdraudēt arī iedzīvotājus.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas dabas sirdī, Gaujas Nacionālajā parkā, tiek plānots bezjēdzīgs eksperiments, kurā ar cirvi un uguni lēnā garā tiks iznīcināts 251 hektārs skaista meža. Patiesību sakot, šo eksperimentu gluži par bezjēdzīgu saukt nevar. Kaut vai tāpēc vien, ka šī projekta ietvaros tiks apgūti (cik moderns un progresīvi skanošs vārds) ap 800 000 eiro. Teiksim godīgi, pietiekami liela summa, lai ne vienam vien gribētos kaut ko padedzināt un paeksperimentēt.

Klimata pārmaiņās gandrīz noteikti vainojama cilvēku darbība, secināts otrdien medijiem nopludinātajā ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) ziņojumā.

Kopš divdesmitā gadsimta sākuma pasaulē iznīcināta puse mitrāju platību, liecina ziņojums, kas izstrādāts ANO projekta "Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika" ietvaros. Apstākļos, kad pasaulē aizvien vairāk saasinās ūdens resursu problēma, šis skaitlis ir īpaši satraucošs.

Lietuvas Roķišķu rajona ārkārtējo situāciju komiteja vērsusies pie Aizsardzības ministrijas un lūgusi papildu palīdzību naftasvada avārijas seku likvidēšanā netālu no Latvijas robežas.

Vides ministrija Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajā projektu konkursā ir saņēmusi 62 iesniegumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās.