"Par gaisa piesārņojumu konkrētā brīdī var runāt tikai vietās, kur tiek veikti mērījumi. Šī brīža gaisa piesārņojuma indikatīvie mērījumi tiek veikti Rīgas centra ielās un Sarkandaugavā, kā arī stacijās Parks un Maskavas iela," portālam nra.lv norāda fizikas doktors un Rīgas domes pārstāvis Jānis Kleperis, liekot noprast — pat, ja atsevišķās vietās gaiss nav ideāli tīrs, tad kopumā galvaspilsētā par gaisa piesārņojumu nav jāuztraucas.
Pēc tam, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) uzdeva Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) nekavējoties risināt jautājumu par gaisa piesārņojumu Rīgā, sabiedrības uzmanība likumsakarīgi fokusējusies uz tai draudošajām sekām, gaisa piesārņojumu sakarā. Par gaisa piesārņojumu Rīga šobrīd var runāt vien tajās vietās, kur veikti mērījumi. Nav jābūt fizikas doktoram, lai secinātu, ka uz Brīvības ielas gaisa piesārņojums būs krietni lielāks, piemēram, salīdzinot ar Juglu. Tomēr, svaigs gaiss, nenoliedzami, ir vērtība, kuru vajadzētu saglabāt. „Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētu teritorijās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība – rūpniecība, celtniecība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma,” portālam nra.lv vēstulē raksta J. Kleperis.
"Dažādas gaisu piesārņojošās vielas (slāpekļa, sēra, oglekļa oksīdi, daļiņas,) atmosfērā nonāk gan no transporta, gan sadedzināšanas iekārtām, rūpnieciskajiem procesiem un gaisa piesārņojuma pārrobežu pārneses, negatīvi ietekmējot gan cilvēka veselību, gan apkārtējās vides stāvokli. Tā piemēram, slāpekļa oksīdi nonākot gaisā veido slāpekļskābi, kas ar nokrišņiem (skābie lieti) nonāk augsnē un tādējādi veicina augsnes skābuma palielināšanos,” informē J. Kleperis.
Veselības draudi
Protams, gaisa piesārņojums kaitē veselībai. „Slāpekļa dioksīds (NO2) kairina elpošanas ceļus un pazemina organisma pretošanās spējas slimībām. Gaisā, ko ieelpo cilvēki, paaugstināta NO2 koncentrācija bojā plaušu audus, pazemina asinsspiedienu, kā arī izraisa asins sastāva izmaiņas, tādējādi negatīvi ietekmējot organisma normālu funkcionēšanu,” stāsta J. Kleperis. Tomēr vai šī brīža Rīgas pilsētā esošais gaisa piesārņojums ir nopietns drauds veselībai, ir apšaubāmi. „Protams, piesārņotam gaisam ir kairinoša iedarbība. Tas visvairāk kaitē astmatiķiem un cilvēkiem ar hroniskām plaušu kaitēm. Tomēr, pagaidām uzskatu, ka šā brīža šis gaisa piesārņojums Rīgā nav tik briesmīgs, cik tas izskan medijos,” stāsta Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muciniece.
Lai samazinātu gaisa piesārņojumu, izveidos velojoslas
Par spīti visam, gaisa piesārņojums ir jānovērš. „Šobrīd ir jānovērš cēloņi, piemēram, ja runājam par autotransportu Rīgas ielās, tad gaisa piesārņojumu veido izplūdes gāzu emisijas un ar riepām gaisā uzmestais piesārņojums - smiltis, putekļi, gumija,” raksta fizikas doktors J. Kleperis. Novēršanas plāni ir dažādi un skar vairākus sektorus. „Piemēram, transporta sektorā tiks turpināts darbs pie transporta plūsmu optimizēšanas. Tiks turpināts darbs pie sabiedriskā transporta tīkla pievilcīguma un efektivitātes paaugstināšanas. Šo aktivitāšu mērķis ir mazināt privātā autotransporta lietošanu, tā vietā izmantojot sabiedrisko transportu. Turpināsies velojoslu izveide. Tiks attīstīta stāvparku sistēma. Tiks atbalstīta tādu transportlīdzekļu izmantošana, kuriem ir zemas vai nulles emisijas, kādi piemēram ir elektromobiļi,” par gaisa uzlabošanas plāniem stāsta Rīgas domes, sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa. „Rūpniecības un enerģētikas sektorā tiks veikti pasākumi, lai samazinātu emisijas, ko rada kurināmais. Tā kā pilsētas centrā ir Daugava ar kuģu pasažieru ostu un Brīvostas uzņēmumiem, tiks veidota krasta elektroapgādes sistēma kuģu pieslēgšanai stāvēšanas laikā, lai novērstu lielu dīzeļdzinēju un ģeneratoru emisijas. Arī a/s „Rīgas siltums” turpinās investēt tādās tehnoloģijās, kas ļaus samazināt ietekmi uz pilsētas gaisa kvalitāti. Mājsaimniecību sektorā aktuāla ir piesārņojuma samazināšana no individuālās apkures. Tiks turpināts darbs pie siltumenerģijas patēriņa samazināšanas, veicot dažādus ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus,” turpina Dz. Āboliņa.
Iedzīvotājiem iesaka biežāk izbraukt zaļumos
Dzīvojot lielā pilsētā ar sliktāku gaisa kvalitāti ir jārēķinās. „Lai izvairītos no gaisa piesārņojuma visvienkāršāk ir pārcelties uz dzīvi laukos. Ķīnā lielajās pilsētās, piemēram, pa ielu cilvēki staigā sejas maskās. Japānā lielākās pilsētās ir telefona būdām līdzīgas kabīnes, kur var ieskriet un paelpot tīru gaisu,” stāsta J Kleperis. „Izvairīties no piesārņojuma var pavadot vairāk laika zaļajā zonā, piemēram, pilsētas parkos. Tāpat arī vedināt māju ar caurvēja vēdināšanu. Protams problēma ar gaisa piesārņojumu Rīgā ir, bet, vēlreiz uzsveru, ka tā šobrīd vēl nav tik samilzusi, lai pakļautu cilvēkus nopietnām briesmām. Vismaz, cerams, ka ar šo lielo „bļaušanu” kaut kas beidzot tiks atrisināts un gaiss tiks attīrīts,” nobeigumā piemetina S. Muciniece.