Planēta saskaras ar “jaunu realitāti”, sasniedzot klimata lūzuma punktu, brīdina zinātnieki
Planēta cīnās ar “jaunu realitāti”, sasniedzot pirmo no virknes katastrofālu un potenciāli neatgriezenisku klimata lūzuma punktu - koraļļu rifu plašu bojāeju, teikts 160 zinātnieku visā pasaulē izstrādātā vēsturiskā ziņojumā.
Cilvēkiem sadedzinot fosilo kurināmo un paaugstinot temperatūru, tas jau izraisa arvien spēcīgākus karstuma viļņus, plūdus, sausumu un meža ugunsgrēkus. Taču vēl lielāka ietekme ir gaidāma. Klimata pārmaiņas var arī izstumt no līdzsvara Zemes svarīgākās sistēmas — no Amazones lietus mežiem līdz polārajiem ledus segumiem — tik tālu, ka tās sabrūk, radot katastrofālas viļņošanās visā planētā.
“Mēs strauji tuvojamies vairākiem Zemes sistēmu lūzuma punktiem, kas varētu pārveidot mūsu pasauli ar postošām sekām cilvēkiem un dabai,” sacīja Tims Lentons, Ekseteras Universitātes Globālo sistēmu institūta profesors un ziņojuma autors.
Saskaņā ar ziņojumu siltā ūdens koraļļi ir pirmie, kas cietīs. "Mēs tagad esam noveduši (koraļļu rifus) līdz tam, ar ko tie spēj tikt galā," sacīja Maiks Barets, Pasaules Dabas fonda Lielbritānijā galvenais zinātniskais konsultants un ziņojuma līdzautors. Ja vien globālā sasilšana netiks mainīta, "plašie rifi, kādus mēs tos pazīstam, tiks zaudēti," rakstīja autori.
Ietekmei būs tālejošas sekas. Koraļļu rifi ir būtiska dzīvotne jūras sugām, kas ir vitāli svarīga pārtikas nodrošinājumam, dod triljoniem dolāru pasaules ekonomikai un aizsargā piekrastes zonas no vētrām.
Ja temperatūra turpinās paaugstināties, gaidāmi vēl postošāki notikumi. Saskaņā ar ziņojumu planēta atrodas uz vairāku lūzuma punktu robežas, jo gandrīz noteikti tiks pārsniegts globāli saskaņotais mērķis ierobežot sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Viens no satraucošākajiem faktiem ir Atlantijas meridionālās apgāšanās cirkulācija, kas ir svarīgs okeāna straumju tīkls, potenciālais sabrukums. Tam būtu katastrofālas globālas sekas, izraisot sasalumu daļā pasaules, sasildot citas pasaules daļas, tādējādi izjaucot musonu sezonas un paaugstinot jūras līmeni.
"Tagad pastāv risks, ka sabrukums varētu notikt cilvēku, kas šodien dzimuši un dzīvo uz planētas, dzīves laikā," sacīja Barets.
Pasaule nav gatava sekām, ko radītu šo lūzuma punktu pārkāpšana, sacīja Manjana Milkoreita, Oslo Universitātes Socioloģijas un cilvēka ģeogrāfijas katedras pētniece un ziņojuma autore.
Pašreizējā politika un starptautiskie nolīgumi ir “paredzēti pakāpeniskām pārmaiņām, nevis šāda veida pēkšņām, neatgriezeniskām un savstarpēji saistītām pārmaiņām,” viņa teica. Tas, kā valdības reaģēs tagad, “varētu ietekmēt Zemes sistēmu ļoti ilgu laiku,” viņa piebilda.
Ziņojumā aicināts veikt šādas darbības: strauji samazināt planētas sasilšanu izraisošo piesārņojumu un palielināt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu no atmosfēras.
Pasaules temperatūra pārsniegs 1,5 grādus, sacīja Lentona, taču galvenais būs samazināt turpmāku sasilšanu virs šī līmeņa un pēc iespējas ātrāk samazināt temperatūru.
Papildus satraucošajiem atklājumiem ziņojumā tika minētas arī dažas pozitīvas ziņas, tostarp saules enerģijas un elektrotransportlīdzekļu, kā arī akumulatoru un siltumsūkņu “radikāls globāls paātrinājums”. Pēc aizstāšanas piesārņojošās tehnoloģijas, visticamāk, vairs neatgriezīsies, jo tīrākas iespējas ir lētākas un labākas, tajā konstatēts.
Ziņojums tiek publicēts tikai mēnesi pirms valdību tikšanās Brazīlijā uz COP30, ikgadējo Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferenci. Šis gads ir īpaši svarīgs, jo valstīm ir jānosaka savi mērķi emisiju samazināšanai nākamajā desmitgadē.
“Šī drūmā situācija ir jāuztver kā modinātājpulkstenis, ka, ja mēs tagad nerīkosimies izlēmīgi, mēs zaudēsim arī Amazones lietus mežus, ledus klājumus un vitāli svarīgās okeāna straumes,” sacīja Barets. “Šādā scenārijā mēs saskartos ar patiesi katastrofālām sekām visai cilvēcei.”
