Zinātnieki okeānā atklājuši kaut ko satraucošu

Antarktikas jūras gultnes plaisās izplūst planētu sasildošs metāns, un jauni noplūdes avoti tiek atklāti "pārsteidzošā ātrumā", liecina zinātnieku atklājumi, radot bažas, ka nākotnes globālās sasilšanas prognozes varētu būt novērtētas par zemu, raksta CNN.

Milzīgs metāna daudzums atrodas rezervuāros, kas gadu tūkstošiem ilgi veidojušies zem jūras gultnes visā pasaulē. Šī neredzamā, klimatu piesārņojošā gāze var izplūst ūdenī caur plaisām gultnē ar burbuļu straumi, kas paceļas līdz okeāna virsmai.

Par šīm zemūdens noplūdes avotiem, to darbību, to skaitu un metāna daudzumu, kas nonāk atmosfērā, ir zināms salīdzinoši maz.

Metāna noplūdes Antarktīdā ir vienas no vismazāk izprastajām uz planētas, tāpēc starptautiska zinātnieku komanda ķērās pie to atrašanas. Viņi izmantoja gan no kuģiem veiktus akustiskos apsekojumus, gan attālināti vadāmus transportlīdzekļus, gan nirējus, lai ievāktu paraugus dažādās vietās Antarktīdas Dienvidu okeānā.

Tas, ko viņi atrada, bija pārsteidzoši.

Saskaņā ar šomēnes žurnālā “Nature Communications” publicēto pētījumu, viņi ūdenī identificēja vairāk nekā 40 metāna noplūdes vietas.

Daudzi no šiem noplūdes punktiem tika atrasti vietās, kas iepriekš jau ir vairākkārt pētītas, kas liecina, ka tie ir jauni. Saskaņā ar ziņojumu, tas varētu liecināt par "fundamentālām izmaiņām" reģionā izdalītajā metāna daudzumā.

Metāna noplūdes ir relatīvi izplatītas visā pasaulē, taču iepriekš Antarktīdā bija tikai viena apstiprināta aktīva noplūde, sacīja Sāra Sībruka, ziņojuma autore un jūras zinātniece pētniecības organizācijā "Earth Sciences New Zealand". "Kaut kas, kas tika uzskatīts par retu, tagad, šķiet, kļūst plaši izplatīts," viņa paskaidroja.

Pastāv bažas, ka šīs filtrācijas varētu ātri pārnest metānu atmosfērā, padarot to par planētas sasilšanas piesārņojuma avotu, kas pašlaik netiek ņemts vērā nākotnes klimata pārmaiņu prognozēs.

Zinātnieki ir arī noraizējušies, ka metānam varētu būt ietekme uz jūras dzīvotni.

Otrā pasaules malā, Arktikā, palielināta metāna izdalīšanās pazemē ir saistīta ar klimata pārmaiņu ietekmi, sacīja Sībruka, tostarp augstāku temperatūru un jūras līmeņa izmaiņām pēc nepārtrauktas, lēnas ledāju kušanas.

Tas var radīt atgriezeniskās saites cilpu, piebilda Sībruka, kur klimata pārmaiņas palielina metāna noplūdes, kas savukārt vēl vairāk palielina klimata pārmaiņu tempu.

Zinātnieki nākamnedēļ dosies atpakaļ uz Antarktīdu uz diviem mēnešiem, lai detalizētāk analizētu noplūdes.

Metāns ir "nezināms, tas aiziet atmosfērā, un mēs nezinām, kāpēc", sacīja Endrū Tērbers, jūras bioloģijas profesors Kalifornijas universitātē Santabarbarā un pētījuma autors.

Vienas no būtiskākajām bažām ir par to, kas notiek Antarktīdā, kur ir milzīgas metāna krātuves, Tērbers pastāstīja. Ja cilvēki turpinās sildīt planētu, šīs noplūdes varētu pārvērsties no “dabiskas laboratorijas par briesmu epicentru”, viņš teica.

Savā ziņā tās “ir kā bīstami dzīvnieki”, viņš piebilda. “Tās ir pārsteidzoši pētīt un saprast, taču ir jābūt ļoti apzinīgam par to, ko tās var darīt, ja tās tiek provocētas vai novērtētas par zemu.”