Eiropas Parlaments

Lai cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki, kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu zonām, kā arī tā dēvētie "vientuļie vilki", kuri plāno "solo uzbrukumus", Eiropas Parlaments (EP) nākamnedēļ, 16.februārī, balsos par jaunajiem Eiropas Savienības (ES) pretterorisma noteikumiem, kas ļaus kriminalizēt ne tikai pašus uzbrukumus, bet arī gatavošanos tiem.

Kā iepriekš ziņots, otrdienas vakarā ievēlēja jauno Eiropas Parlamenta prezidentu par kuru kļuva 63 gadus vecais Eiropas Tautas partijas frakcijas izvirzītais itālis Antonio Tajāni.

Priekšvēlēšanu naktī tapusī Eiropas Savienības glābšanas koalīcija sākotnēji bija par vāju, lai parlamenta prezidentu iebalsotu jau pirmajā kārtā.

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Lai gan Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma piecgade ir vien pusē, šajās dienās notiek vadošo amatpersonu nomaiņa. Martins Šulcs un viņa komanda darbu pabeigusi.

Balsojums ar ļoti grūti prognozējamu iznākumu – tā interneta ziņu vietne EurActiv.com raksturo nākamnedēļ paredzētās Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanas. Šis postenis kļuva vakants pēc tam, kad par nodomu atgriezties Vācijas politikā paziņoja līdzšinējais Eiroparlamenta vadītājs sociāldemokrāts Martins Šulcs.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izvairīga savos komentāros par nākamā Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta amata kandidātiem, vienlaikus norādot, ka tā uzmanīgi seko līdzi procesiem.

Eiropas Parlamenta (ES) deputāti ar 548 balsīm "par" atbalstīja Reglamenta vispārīgu revīziju, kas paredz uzlabot pārredzamību un efektivitāti, kā arī paredz pastiprinātas sankcijas pret tiem deputātiem, kuri izmanto aizskarošu, rasistisku vai ksenofobisku valodu vai kuru uzvedība apdraud sekmīgu EP darba norisi.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien balsos par rezolūciju, kurā vērsta uzmanība uz nepieciešamību pēc realitātei atbilstošākas stratēģijas attiecībām ar Krieviju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien spriedīs par Eiropas drošības stiprināšanu un plāno mudināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis stiprināt sadarbību drošības jomā.

Šodien debatēs Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) tika diskutēts par valstu savienības "supernacionālisma" pozitīvajām un ēnas pusēm.

Neviena persona nedrīkst tikt aizturēta tikai tāpēc, ka tā ir patvēruma meklētājs, šāds viedoklis izkristalizējies nesen Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas darba kārtībā iekļautajās debatēs par varas lietošanu pret patvēruma meklētājiem un viņu aizturēšanu.

Krievija cenšas no iekšienes sašķelt Eiropas Savienību (ES), sestdien paziņoja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

Lai jūnijā pilnvarotu Eiropas Komisiju sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm par brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP), Briselē pašlaik tiek zīmētas sarkanās līnijas. Tūkstoš lapu biezajā līguma uzmetumā interešu, domstarpību un pretrunu ir vairāk nekā saprašanas, tāpēc uz pārējo ES dalībvalstu fona Latvijas pasivitāte izbrīna.

Briselē pirmdien evakuētas vairākas Eiropas Parlamenta (EP) ēkas, kuru tuvumā atrasta novietota aizdomīga automašīna.

Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs vēstulē EP deputātei Tatjanai Ždanokai norādījis, ka nekavējoties informēs atbildīgās Ukrainas institūcijas par deputātes izteikumiem par Krimu, kuri ir "pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) nostāju".

Eiropas Parlamenta (EP) struktūra ir "pilnīgi nepieņemama, nepareiza un mazās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis diskriminējoša", - tādu viedokli dienu pirms EP vēlēšanām preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Seši no desmit eiropiešiem nav ieinteresēti šomēnes gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, liecina jauna publiskota aptauja.

Līdz šim tikai retā partija ir atvērusi maku, lai centralizēti reklamētu savus kandidātus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tikmēr lielākā daļa politisko organizāciju cīņā par mandātiem Briselē paļaujas uz savu politiķu privāto uzņēmību, aktivitāti un arī līdzekļiem.

No Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP) debatēs visaktīvākais bijis Aleksandrs Mirskis ("Alternative"), kurš uzstājies 1283 reizes, bet pasīvākais bijis deputāts Ivars Godmanis, kurš aizvadītā sasaukuma laikā EP plenārsēdēs uzstājies vien 11 reizes, liecina organizācijas "VoteWatch" apkopotā statistika.