Neviena persona nedrīkst tikt aizturēta tikai tāpēc, ka tā ir patvēruma meklētājs, šāds viedoklis izkristalizējies nesen Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas darba kārtībā iekļautajās debatēs par varas lietošanu pret patvēruma meklētājiem un viņu aizturēšanu.
Šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā pieprasīja vairākas politiskās grupas. Pamatā šāda prasība no EP politiskajām grupām sekoja pēc Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska paziņojumiem par imigrantu aizturēšanu uz laiku līdz pat 18 mēnešiem, lai viņus pārbaudītu. Deputātus neapmierināja šāda kārtība, līdz ar to debatēs tika uzsvērts, ka neviena persona nedrīkst tikt aizturēta tikai tāpēc, ka tā ir patvēruma meklētājs, un aizturēšanai ir jākļūst par pēdējo līdzekli.
"Tiesības uz brīvību un aizsardzību ir fundamentālas cilvēku tiesības. Tāpat fundamentālas ir tiesības uz patvērumu," EP debatēs pauda eirokomisārs migrācijas jautājumos Dimitris Avramopuloss. Viņš uzsvēra, ka līdz ar pārstrādāto Patvēruma direktīvas redakciju ES piedāvā skaidrus nosacījumus patvēruma meklētāju aizturēšanai, kas balansē starp ES likumiem un cilvēktiesībām. Pēc Avramopulosa teiktā, patvēruma meklētāju aizturēšana var tikt izmantota tikai kā pēdējais līdzeklis un tikai tādā gadījumā, ja pilnībā izanalizētas un ņemtas vērā visas alternatīvas.
"Mēs visi piekrītam, ka persona nedrīkst tikt aizturēta tikai tāpēc, ka viņš vai viņa ir patvēruma meklētājs," savas bažas pauda ES amatpersona.
EP un Eiropas Komisija 2013.gadā pieņēma Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, kas ir daļa no Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas un kuru dalībvalstīm vajadzēja pārņemt savā nacionālajā likumdošanā līdz 2015.gada jūlijam. Šis regulējums tika izstrādāts, lai novērstu patvaļīgas prakses izmantošanu attiecībā uz patvēruma meklētāju aizturēšanu un lai pēc iespējas saīsinātu aizturēšanas periodu. Uzņemšanas nosacījumu direktīva nosaka, ka gadījumā, ja patvēruma meklētāji ir aizturēti, viņi jāievieto speciālās aizturēšanas iestādēs, bet, ja dalībvalsts nevar nodrošināt šādas iestādes pieejamību, tad nepieciešams parūpēties par to, lai cietuma kamerās patvēruma meklētāji būtu nodalīti no pārējiem ieslodzītajiem un viņiem būtu pieeja svaigam gaisam un brīvdabas teritorijām.
Plenārsesijas debatēs par šo jautājumu viedokļi tomēr dalījās. Liberālākie parlamentārieši konstatēja, ka atsevišķās dalībvalstīs patvēruma meklētāju tiesības tiek ievērotas minimāli vai netiek ievērotas vispār, savukārt atsevišķi deputāti uzskatīja, ka stingrākas pārbaudes attiecībā uz patvēruma meklētājiem ir vajadzīgas un ka šis jautājums tomēr regulējams nacionālā, nevis Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Piemēram, eiroparlamentāriete no Zviedrijas Sesīlija Vikstrēma izteicās, ka Tuska paziņojums par to, ka patvēruma meklētāji būtu jāaiztur uz 18 mēnešiem, lai veiktu visas pārbaudes, ir savā būtībā kliedzošs un atgādina "tumšāko posmu mūsu vēsturē". Pēc viņas domām, Tuskam vajadzētu atvainoties par šādu pieeju, jo tiesības uz patvērumu ir cilvēka pamattiesības.
Deputāte Judīte Sargentīni pauda, ka tagad "mums ir pašiem savs Donalds", kurš uzskata, ka patvēruma meklētājus vajag aizturēt uz laiku līdz 18 mēnešiem, lai viņus pārbaudītu. "Tā ir gluži vienkārši ignorances pazīme, un mani satrauc Tuska kunga uzskati attiecībā uz migrantiem. Nav atšķirības starp viņu un Donaldu Trampu. Šādā veidā nedrīkst nozākāt cilvēkus," izteicās eiroparlamentāriete.
Tikmēr Vikija Maijere no Nīderlandes atgādināja, ka situācija, kurā simtiem tūkstošu starptautiskās aizsardzības meklētāju mēro savu ceļu uz Eiropu, ir īsts cunami. Pēc viņas domām, ES pilsoņu drošībai jābūt prioritātei un drošības pārbaudes ir jāveic. Maijere uzsvēra, ka tam ir jābūt lēmumam dalībvalstu nacionālā līmenī, nevis ES lēmumam.