Priekšvēlēšanu naktī tapusī Eiropas Savienības glābšanas koalīcija sākotnēji bija par vāju, lai parlamenta prezidentu iebalsotu jau pirmajā kārtā.
Matemātika prasīja vismaz vēl vienu spēcīgu partneri un arī bariņu sīkāku atbalstītāju. Līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā ar visai lielu ticamību varēja apgalvot, ka Eiropas Tautas partiju grupai EPP un Eiropas Liberāļu apvienībai ALDE izdosies pierunāt uz piebiedrošanos koalīcijai konservatīvos reformistus ECR, nodrošinot EPP pārstāvim Antonio Tajāni nepieciešamo vairākumu.
Šis itālis bija pieņemamāks arī Latvijas deputātu vairākumam. Piemēram, atšķirībā no sociāldemokrātu piedāvātā itāļa Džanni Pitellas viņš diezin vai atbalstīs petīciju par nepilsoņu tiesību paplašināšanu Latvijā un Igaunijā. Šā dokumenta līdzautors un ierosinātājs Andrejs Mamikins iepriekšējā naktī notikušo vienošanos sauc par nodevību.
Viltīgs gājiens
ALDE grupas virzītais kandidāts Gijs Verhofstads savu kandidatūru atsauca tikai dažas minūtes pirms plenārsēdes sākuma. Lūk, viņa motivācija: «Šis ir pirmais svarīgais solis proeiropeiskas koalīcijas konstruēšanā, lai reformētu un stiprinātu mūsu savienību, kas ir absolūti nepieciešams.» Un tālāk skaidrojumā, kādēļ Eiropa jāreformē, viņš piesauc gan Trampu, gan Putinu, gan teroristus. Tikpat dramatisks ir ALDE un EPP noslēgtā koalīcijas līguma ievads: «Eiropa atrodas krīzē. Visu pušu nacionālisti un populisti mēģina sagraut savienību no iekšpuses un ārpuses.»
Verhofstada izstāšanās no spēles automātiski nozīmēja, ka Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa S&D tiek atstāta aiz borta, kaut gan iepriekšējos divos sasaukumos tā vadīja parlamentu. Nu jau bijušais prezidents Martins Šulcs ir no S&D.
Neraugoties uz vājajām izredzēm, sociālisti vēl centās pabojāt liberāļiem nervus. Arī pats Mamikins apstaigāja kolēģu kabinetus citās frakcijās, un pirms otrās tūres vismaz piecus parlamentāriešus viņam it kā esot izdevies pārliecināt par labu Pitellam. Liberāļi esot sašķelti un nebūt ne visi atbalstot vienošanos ar EPP grupu.
Konservatīvā makšķerēšana
Tikmēr arī liberāļu koalīcijas veidotāji balsojumu pauzēs cītīgi sazvanījās, apstaigāja kabinetus un ar vajadzīgajiem cilvēkiem kafiju dzēra. Uz otro kārtu tika izvirzīti visi tie paši kandidāti, kas pirmajā kārtā, un arī balsojums bija līdzīgs. Par Pitellu patiešām nobalsoja 17 deputātu vairāk, bet par 13 balsīm vairāk arī par Tajāni, un kritums konservatīvo kandidātei Helgai Stīvensai liecināja, ka viņi patiešām grasās pievienoties koalīcijai. Tikai pati Stīvensa nepratās vai negribēja atsaukt savu kandidatūru.
Latvijas parlamentāriete Inese Vaidere Neatkarīgajai skaidroja, ka EPP ar konservatīvajiem itin labi saskanot un viņi arī līdz šim kooperējušies daudzos balsojumos. Tagad, kad sociāldemokrāti veco koalīciju paši izjaukuši, politiski nav nekādu šķēršļu veidot jaunu - ar konservatīvajiem. Arī Krišjānis Kariņš piekrīt, ka politiski ar konservatīvajiem esot tuvāki, taču problēma matemātikā. Jaunajai triju politisko grupu koalīcijai būtu 359 balsis no 751, kas nenodrošina vairākumu. Tātad jārēķinās ar nepieciešamību piesaistīt neatkarīgo deputātu balsis un arī savai grupai ne pārāk lojālos sociāldemokrātus.
Nav arī šaubu, ka daudz ko noteiks amatu sadale. Tāpēc jau Eiropas Parlamentā ir tik daudz viceprezidentu, komiteju vadītāju, vietnieku un asistentu, lai varētu apmierināt visas politiskās ambīcijas un cilvēciskās vēlmes.
Sievietes vieno visus
Pēdējā etapā - jau pret nakti - prezidentu kandidātu priekšvēlēšanu rīta uzrunām nekādas dižās ietekmes uz parlamentāriešu izvēli vairs nebija, lai gan dažās runās izskanēja patiešām amizantas domas. Piemēram, mazākās frakcijas ENF pārstāve Laurenciu Rebega solīja, ka viņas vadībā Eiroparlamentā tiks pārtraukta mazākuma deputātu politiskā vajāšana. Savukārt kreiso un zaļo līdere Eleonora Forenza kā feministe panāktu vīriešu dominances pārtraukšanu parlamentā un Stambulas konvencijas pilnīgu ratificēšanu. Tas tātad arī uz Latviju attiektos. «Valdošo veco vīru klubu» kritizēja arī citas mazo frakciju sievietes. Un galu galā arī visi pēc viņas runājušie vecie vīri paziņoja, ka kategoriski iestājas par sieviešu tiesībām. Pat balsu skaitītāju izlozē izvilktos deputātus Martins Šulcs bez žēlastības brāķēja un dzimumu līdztiesības vārdā aizstāja ar deputātēm. Arī ticamākais nākamais prezidents Antonio Tajāni solīja, ka viņa vadībā sievietes un vīrieši strādās līdzīgā skaitā, līdzvērtīgos amatos un līdzvērtīgās jomās. Un viņš arī darīšot visu, lai mazo frakciju un tātad arī viņu vēlētāju domas tiktu uzklausītas un respektētas.
Pirmajās kārtās uzvarētājam bija vajadzīga puse jeb aptuveni 350 balsu (atkarībā no biļetenos nepareizi krustiņu ievilkušo vai vispār neievilkušo deputātu skaita). Uz trešo balsošanas kārtu nekas būtiski nemainījās - tika virzīti visi iepriekšējie kandidāti, arī konservatīvā Helga Stīvensa.
Ceturtajā balsojumā pietiktu ar parastu vairākumu divu populārāko kandidātu izcīņā, un, spriežot pēc pirmajām kārtām, tādā konkurencē Tajāni pārsvars pār Pitellu bija neapstrīdams.