Lai jūnijā pilnvarotu Eiropas Komisiju sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm par brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP), Briselē pašlaik tiek zīmētas sarkanās līnijas. Tūkstoš lapu biezajā līguma uzmetumā interešu, domstarpību un pretrunu ir vairāk nekā saprašanas, tāpēc uz pārējo ES dalībvalstu fona Latvijas pasivitāte izbrīna.
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs vēstulē EP deputātei Tatjanai Ždanokai norādījis, ka nekavējoties informēs atbildīgās Ukrainas institūcijas par deputātes izteikumiem par Krimu, kuri ir "pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) nostāju".
Eiropas Parlamenta (EP) struktūra ir "pilnīgi nepieņemama, nepareiza un mazās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis diskriminējoša", - tādu viedokli dienu pirms EP vēlēšanām preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Līdz šim tikai retā partija ir atvērusi maku, lai centralizēti reklamētu savus kandidātus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tikmēr lielākā daļa politisko organizāciju cīņā par mandātiem Briselē paļaujas uz savu politiķu privāto uzņēmību, aktivitāti un arī līdzekļiem.
No Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP) debatēs visaktīvākais bijis Aleksandrs Mirskis ("Alternative"), kurš uzstājies 1283 reizes, bet pasīvākais bijis deputāts Ivars Godmanis, kurš aizvadītā sasaukuma laikā EP plenārsēdēs uzstājies vien 11 reizes, liecina organizācijas "VoteWatch" apkopotā statistika.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) ir pārliecināta, ka saglabās savu vietu politiskajā grupā "Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība" (EBA) līdz savu deputātes pilnvaru termiņa beigām, jo "zaļajiem" kolēģiem nav īpašu iespēju ietekmēt EBA grupas sastāvu.
Bijušajam premjeram Valdim Dombrovskim (V) ir ļoti labas izredzes iegūt augstu amatu Eiropas Komisijā, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Nākamajā Eiroparlamentā (EP) būs daudz tā dēvēto eiroskeptiķu, kas pārsvarā nāk no turīgajām Eiropas valstīm, kuras vairs negrib maksāt tām dalībvalstīm, kam nauda ir vajadzīga, tostarp Latvijai, intervijā aģentūrai LETA pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš (V).
Sandra Kalniete, Roberts Zīle un Krišjānis Kariņš ir tie politiķi, kuri ar savu līdzšinējo darbu Eiropas Parlamentā ir mācējuši visspilgtāk pierādīt piemērotību Latvijas interešu aizstāvībai. Tiesa, tikpat lielu uzticību vēlētāji būtu gatavi izrādīt arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un žurnālistam Andrejam Mamikinam, ja kāds no viņiem startētu vēlēšanās.
Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi pirms nākamā gada 24.maijā plānotajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām stāsies spēkā 25.janvārī un būs jāievēro līdz pat vēlēšanu dienai, informējot par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem, pastāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Soloveja.
Trešdienas balsojumā Eiropas Parlaments pieņēma 2014.-2019. gada rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanai, ierosinot konkrētus pasākumus, lai sniegtu triecienu organizētās noziedzības finanšu aktīviem un mafijas ienākumu avotiem.
Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja ilgi izstrādāto un pretrunīgi vērtēto direktīvu, kas plāno padarīt cigaretes mazāk pievilcīgas jauniešiem.
Rīt, 18.septembrī, Briselē, Eiropas Parlamentā (EP) notiks deputāta Krišjāņa Kariņa (Vienotība) organizētā diskusija par naudas "atmazgāšanas" likumprojektu, pie kura šobrīd Parlamentā notiek aktīvs darbs. Deputāts Krišjānis Kariņš ir nominēts par šīs direktīvas galveno virzītāju Eiropas Parlamentā.
Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un Monetāro lietu komiteja šodien balsojumā atbalstīja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri, informē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele.
Atbalsts Eiropas vistrūcīgākajām personām nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam jāsaglabā līdzšinējo 3,5 miljardu eiro (2,46 miljardu) apjomā, nevis atbilstoši pašreizējām sarunām jāsamazina līdz 2,5 miljardiem eiro (1,76 miljardiem latu), trešdien balsojumā uzsver Eiropas Parlaments (EP).