Lai gan Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma piecgade ir vien pusē, šajās dienās notiek vadošo amatpersonu nomaiņa. Martins Šulcs un viņa komanda darbu pabeigusi.
Šīs nedēļas plenārsesija pilnībā veltīta vēlēšanām. Jāieceļ ne vien parlamenta priekšsēdētājs, bet arī viņa 14 vietnieki, vēl pieci cilvēki, kas atbildīgi par deputātu finansēm, jāapstiprina 22 pastāvīgo komiteju skaitliskais sastāvs un ceturtdien arī jāieceļ deputāti, kas tajās darbosies.
Uz parlamenta prezidenta amatu neviens Latvijas pārstāvis nav pieteikts - kandidāti ir dažādu politisko grupu līderi. Procedūra ir gana cimperlīga, un ļoti iespējams, ka jaunā vadītāja vārds kļūs zināms vien naktī. Pirmajās trīs kārtās uzvarētājam jāiegūst absolūtais vairākums, tas ir, 50 procentu plus viena balss. Pavisam parlamentā ir 751 deputāts. Uz katru nākamo kārtu drīkst pieteikt jaunus kandidātus. Ja nekas vienalga nesanāk, tad uz ceturto kārtu tiek virzīti divi lielāko balsu skaitu ieguvušie kandidāti. Vienam no viņiem jāuzvar ar parastu vairākumu. Dīvaina nianse - ja balsu skaits ir vienāds, tad prestižo amatu iegūst vecākais kandidāts. Varbūt tāpēc, ka gados jaunākajam viss vēl priekšā, bet vecais līdz nākamajām vēlēšanām var arī neizvilkt.
Par galveno amatu priekšvēlēšanu aizkulisēs spēkojas vairāki itāļi. Labākās izredzes arī Latvijas eiroparlamentāriešu skatījumā ir Antonio Tajāni, kurš pārstāv Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) grupu (EPP). Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šī ir lielākā un ietekmīgākā politiskā grupa. Arī no astoņiem Latvijas deputātiem četri darbojas EPP. Nākamā lielākā grupa ir Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse, kas virza Džanni Pitellu. Savukārt varbūtēja kompromisa figūra ir Beļģijas ekspremjers Gijs Verhofstads no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas. Vai un par ko politiķi vienojušies pagājušajā naktī, kļūs zināms šodien.
Kaut gan Brisele un Strasbūra ir tālu no Rīgas, ir maldīgi domāt, ka uz mums nākamā Eiroparlamenta priekšsēdētāja un citu amatpersonu iecelšana nemaz neattiecas. Politiskā piederība ietekmē parlamenta rīcību un nostāju daudzos svarīgos jautājumos. Par piemēru var minēt attiecības ar Krieviju. Formāli Eiropas Savienības ārpolitika ir tikai dalībvalstu un Eiropas Komisijas darīšana, bet parlamentam ir tikai formālas tiesības kaut ko parekomendēt. Taču nesenā parlamenta rezolūcija pret Krievijas un islāma teroristu grupējumu īstenoto propagandu izraisīja pamatīgu skandālu, jo faktiski bija pretrunā Eiropas Komisijas tobrīd īstenotajai politikai nesaasināt jau tā sliktās attiecības ar Krieviju.
Vakar vakarā parlamentā politiskās grupas pulcējās uz pēdējām apspriedēm pirms šodienas balsojumiem, bet žurnālisti brīfingā saņēma praktisko informāciju par vēlēšanu norisi. Vēsture liecina, ka pēdējos sasaukumos prezidentu izdevies ievēlēt jau pirmajā kārtā, iztiekot bez ceturtajā kārtā paredzētās sacensības - kurš vecāks.
***
Šobrīd uz EP prezidenta amatu kandidē:
• Eleonora Forenza, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (Itālija)
• Žans Lamberts, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa (Apvienotā Karaliste)
• Džanni Pitella, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas (Itālija)
• Laurenciu Rebega, Grupa Nāciju un brīvības Eiropa (Rumānija)
• Helga Stīvensa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (Beļģija)
• Antonio Tajāni, Eiropas Tautas partijas (kristīgie demokrāti) grupa (Itālija)
• Gijs Verhofstads, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (Beļģija)