Eiro

Grieķija ir ekonomiskā kraha priekšā, Itālija un Spānija jau saož, kā smird pamatīgas ziepes, taču Latvijas valstsvīri uzskata, ka 2014. gadā jāpievienojas Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas telpai. Kādi pārsteigumi tajā sagaidīs Latviju? Bet varbūt eirozona tad jau būs drupās? Daļēji par to jau varēsim spriest pēc 17. jūnija, kad savu nākotni parlamenta vēlēšanās lems Eiropas sāpju bērns – Grieķija. Par to visu sarunā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmas direktori, asociēto profesori Ilzi Ostrovsku, bijušo Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu, kā arī ekonomikas doktoru, Latvijas Universitātes profesoru Andri Deniņu.

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, izdevuma "Latvijas Biznesa gada pārskats" veidotāju - uzņēmuma "Firmas.lv" un biznesa portāla "Nozare.lv" - rīkotajā diskusijā "Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?" atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Viens no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības traucēkļiem ir sabiedrības sašķeltība, kas lielā mērā iezīmējas arī attieksmē pret dažādu vēstures notikumu interpretāciju. «Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara – vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas,» Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, tiekoties Rīgas pilī ar kara veterāniem, kas cīnījušies padomju pusē. Viņš pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā un nākamnedēļ tikties ar leģionāru pārstāvjiem.

Iekams Latvijas politiskās vides procesi liecina par nepārprotamu mūsu valsts vēlmi 2014. gadā iesaistīties eirozonā, tikmēr iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz Eiropas monetārās savienības stabilitāti kļūst arvien pesimistiskāks.

Eiro ieviešana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās 384 miljonus latu, secināts finanšu konsultācijas uzņēmuma "Laika stars" pētījumā "Eiro - drauds ekonomikai vai tās veicinātājs".

Vairāk nekā puse (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Eiropas Savienībai tuvākajā laikā neizdosies atrisināt pašreizējās eirozonas problēmas (12% - noteikti nē; 49% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.

Latvija 2003.gada referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nobalsoja arī par pievienošanos eiro zonai, un vienīgais jautājums ir par to, kad tas notiks, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Euro ieviešanas likumprojekts, kas nosaka vispārīgos eiro valūtas ieviešanas principus, lai īstenotu Ministru kabineta noteikto mērķi - ar 2014.gada 1.janvāri ieviest Latvijā eiro.

Ja kavēsimies ar pievienošanos eirozonai, pēc tam mūs var arī vairāk neuzaicināt, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" akcentēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlā atspoguļošana periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā eiro ieviešanas likumprojektā.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda ir piesardzīga par "copy paste" principa piemērošanu krīžu pārvarēšanai dažādās valstīs.

Saeima ir atbalstījusi fiskālas disciplīnas līgumu, kas pierāda, ka esam gatavi nodrošināt stabilu ekonomisko mehānismu funkcionēšanu ilgtermiņā, taču nevajadzētu būt pārsteidzīgiem ar domu, ka tādējādi jau esam ar vienu kāju eirozonā.

67 no klātesošajiem 97 parlamentāriešiem balsojot "par", Saeima šodien galīgajā lasījumā akceptējusi strīdīgo fiskālās disciplīnas līgumu.

Neviena no astoņām valstīm, kas atrodas gaidīšanas sarakstā uz eiro ieviešanu, pagaidām nav sasniegusi visus nepieciešamos eirozonas dalībvalsts kritērijus, trešdien paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

Mēs no pasīviem vērotājiem un lieliem optimistiem esam kļuvuši par piesardzīgiem optimistiem, kas rūpīgi seko līdzi situācijai eirozonas valstīs, īpaši valstīs, kas patlaban ir uzmanības centrā, - šādi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raksturo Latvijas Bankas attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā.

Eiro tika ieviests 1999. gadā, kad to lietoja tikai elektroniski. Skaidrā naudā sāka izmantot 2002. gadā, kad šī valūta tika ieviesta pirmajās 12 ES dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir paudis viedokli, ka Latvija varētu atlikt iestāšanos eirozonā, kas ir plānota 2014.gada janvārī. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijai būtu jāatliek eiro ieviešana uz vēlāku laiku (41% - noteikti jā; 29% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pieļauj iespēju, ka Eiropas Savienība parādu krīzes dēļ var nebūt gatava paplašināt eirozonu 2014.gadā, kad tajā paredzēts iestāties Lietuvai un Latvijai.

Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē ASV divpusējā sarunā tikās ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto, kurš pauda atbalstu Latvijas pievienošanās procesam eirozonai, informē Prezidenta preses dienestā.

"Lielā astoņnieka" līderi samitā Amerikas Savienotajās Valstīs apsveikuši Eiropas Savienības centienus izstrādāt rīcības plānu, kas vērsts uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus pauduši pārliecību, ka Grieķijai jāpaliek eirozonā.