Eiro

Kamēr Latvijas valdība sola, ka gala lēmums par dalību eirozonā vēl nav pieņemts, tikmēr eiro ieviešanas vilciens jau ir uzsācis kustību un tā apturēšana kļūst arvien mazāk ticama. Latvijas Banka jau sākusi meklēt kaltuvi, kas veidos mūsu valsts eiro monētas.

Latvijas sabiedrības skeptisko attieksmi pret eiro ieviešanu finanšu ministrs Andris Vilks (V) skaidro ar diviem faktoriem - negatīvajām ziņām no eirozonas valstīm un bažām, ka pēc pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai kāps cenas.

Šodien Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ruprehts Polencs (Ruprecht Polenz) sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski akcentēja, ka Vācija augstu vērtē Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

58 % iedzīvotāju uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu nepieciešams rīkot referendumu, liecina biedrības "Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs" rīkotās interaktīvās aptaujas "EIRO - izvēle vai pavēle" dati.

Vērojot eirozonas valstu problēmas, vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu. Savukārt valdības galva Valdis Dombrovskis vienīgo risinājumu, lai izvairītos no nākamajām krīzēm, joprojām saskata eiro ieviešanā.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni - to kopumā atbalsta vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Edgars Rimševics, Latvijas Bankas prezidents: ieguvumi vairākkārt pārsniegs tos izdevumus, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Uzņēmēju sarēķinātie izdevumi valstiski atpelnīsies jau viena gada laikā – kā lielāka ekonomiskā aktivitāte, mazāki parādu apkalpošanas un valūtas konvertācijas izdevumi, lielākas investīcijas, vairāk darba vietu un papildu nodokļi budžetā. Tās ir pilnīgi neapgāžamas lietas.

10. septembrī Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uz Neatkarīgās jautājumu, kā rast izeju no eirozonas finanšu krīzes, vienkārši paskaidroja: «Tagad ir divi risinājumi: pirmais – pāreja uz lielāku federāciju; otrais: nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušās, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem.» Neskaidrs bija tikai laiks, kad notiks politiskā izšķiršanās.

Eirozonas lielākās ekonomikas uzrāda recesijas pazīmes, valstīm, kas veic lielākos maksājumus eiro glābšanas mehānismos, samazināti reitingi, pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un to, vai iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas neparaus līdzi vēl kādu valsti un visu eirozonu. No otras puses, gan ES dalībvalstīs, gan eirozonas valstīs pēc krīzes tiek ieviesti stingrāki finanšu kontroles mehānismi, lai izvairītos no koalīcijām nākotnē. Cik pamatots ir Latvijas Bankas (LB) eirooptimisms, cik neapgāžami argumenti un kā skaidrot citu valstu atturību – sarunā ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Valdība sola, ka Latvijas dalība eirozonā vēl tiks nopietni izvērtēta, taču Ministru kabineta lēmumi jau šobrīd apliecina, ka eiro ieviešanas jautājums praktiski ir izlemts. Tikmēr sabiedrībā un arī politiskajā vidē par šā soļa nepieciešamību valda skepse.

Lai eiro projekts būtu sekmīgs, Eiropas Savienībai nepieciešama ātrāka fiskālā, ekonomiskā un politiskā integrācija, tostarp vairāk kopējā budžeta, tomēr jāapzinās, ka neviens Latviju ar varu eirozonā nevilks, norāda "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris.

Neskatoties uz kritiķu iebildumiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka neierobežotā daudzumā uzpirks grūtībās nonākušo eirozonas valstu obligācijas.

Pēc eiro ieviešanas sagaidāmās Latvijas iemaksas Eiropas Stabilizācijas mehānismā (ESM) būs samērīgas, turklāt šī nauda netiks kādam uzdāvināta, bet gan ieguldīta fonda kapitālā, un tā būs apdrošināšana arī Latvijai pret dažādiem riskiem nākotnē, šodien Latvijas Bankas (LB) rīkotajā konferencē sacīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste.

Patlaban nav jēgas mainīt līdzšinējo Latvijas monetāro politiku, jo Latvija ir kļuvusi ekonomiski un finansiāli spēcīgāka, bet eirozona - vājāka, šodien Latvijas Bankas rīkotajā konferencē sacīja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vakar Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, kas paredz noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā.

Vairāk nekā puse - 59% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina "Latvijas Faktu" veikta aptauja.

Latvija lēmumu par pievienošanos eirozonai pieņems nākamā gada sākumā, pieprasot konverģences ziņojumu Eiropas Savienībā (ES), šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Neraugoties uz starptautiskajā arēnā pieaugošo skepsi par eirozonas spēju izrauties no krīzes un Polijas paziņojuma, ka tā nesteigsies ieviest Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu, Latvijas valdība turpina gatavoties eiro ieviešanai un plāno līdzekļus šā procesa nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas, - LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Swedbank " vecākā ekonomiste Lija Strašuna.