eiro

Eirozonas lielākās ekonomikas uzrāda recesijas pazīmes, valstīm, kas veic lielākos maksājumus eiro glābšanas mehānismos, samazināti reitingi, pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un to, vai iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas neparaus līdzi vēl kādu valsti un visu eirozonu. No otras puses, gan ES dalībvalstīs, gan eirozonas valstīs pēc krīzes tiek ieviesti stingrāki finanšu kontroles mehānismi, lai izvairītos no koalīcijām nākotnē. Cik pamatots ir Latvijas Bankas (LB) eirooptimisms, cik neapgāžami argumenti un kā skaidrot citu valstu atturību – sarunā ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Valdība sola, ka Latvijas dalība eirozonā vēl tiks nopietni izvērtēta, taču Ministru kabineta lēmumi jau šobrīd apliecina, ka eiro ieviešanas jautājums praktiski ir izlemts. Tikmēr sabiedrībā un arī politiskajā vidē par šā soļa nepieciešamību valda skepse.

Lai eiro projekts būtu sekmīgs, Eiropas Savienībai nepieciešama ātrāka fiskālā, ekonomiskā un politiskā integrācija, tostarp vairāk kopējā budžeta, tomēr jāapzinās, ka neviens Latviju ar varu eirozonā nevilks, norāda "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris.

Neskatoties uz kritiķu iebildumiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka neierobežotā daudzumā uzpirks grūtībās nonākušo eirozonas valstu obligācijas.

Pēc eiro ieviešanas sagaidāmās Latvijas iemaksas Eiropas Stabilizācijas mehānismā (ESM) būs samērīgas, turklāt šī nauda netiks kādam uzdāvināta, bet gan ieguldīta fonda kapitālā, un tā būs apdrošināšana arī Latvijai pret dažādiem riskiem nākotnē, šodien Latvijas Bankas (LB) rīkotajā konferencē sacīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste.

Patlaban nav jēgas mainīt līdzšinējo Latvijas monetāro politiku, jo Latvija ir kļuvusi ekonomiski un finansiāli spēcīgāka, bet eirozona - vājāka, šodien Latvijas Bankas rīkotajā konferencē sacīja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vakar Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, kas paredz noteikt galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt eiro ieviešanas principus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu eiro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā.

Vairāk nekā puse - 59% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina "Latvijas Faktu" veikta aptauja.

Latvija lēmumu par pievienošanos eirozonai pieņems nākamā gada sākumā, pieprasot konverģences ziņojumu Eiropas Savienībā (ES), šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Neraugoties uz starptautiskajā arēnā pieaugošo skepsi par eirozonas spēju izrauties no krīzes un Polijas paziņojuma, ka tā nesteigsies ieviest Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu, Latvijas valdība turpina gatavoties eiro ieviešanai un plāno līdzekļus šā procesa nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Latvijas iestāšanas eirozonā ir atkarīga tikai un vienīgi no pašas Latvijas, - LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Swedbank " vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Ceturtā daļa (27%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta eiro ieviešanu Latvijā (8% - noteikti jā; 19% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.

Otrdien, 10. jūlijā, finanšu ministrs Andris Vilks un Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) Briselē parakstīja Partnerības līgumu par eiro ieviešanas informācijas un komunikācijas kampaņu organizēšanu.

Gaidāmā samita laikā tiks apspriests arī Eiropas institūciju līderu jeb tā dēvētās četru grupas (ES prezidenta Hermana van Rompeja, Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu, Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi un Eirogrupas prezidenta Žana Kloda Junkera) ierosinājums eiro zonas valstīm straujāk virzīties uz pilnīgu banku un fiskālo savienību, turklāt lielākas pilnvaras piešķirot tieši Briselei.

Eirozonai svarīgākas par notikumiem Grieķijā joprojām ir norises ceturtajā lielākajā eirozonas ekonomikā - Spānijā, norāda "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Grieķija ir ekonomiskā kraha priekšā, Itālija un Spānija jau saož, kā smird pamatīgas ziepes, taču Latvijas valstsvīri uzskata, ka 2014. gadā jāpievienojas Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas telpai. Kādi pārsteigumi tajā sagaidīs Latviju? Bet varbūt eirozona tad jau būs drupās? Daļēji par to jau varēsim spriest pēc 17. jūnija, kad savu nākotni parlamenta vēlēšanās lems Eiropas sāpju bērns – Grieķija. Par to visu sarunā ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju programmas direktori, asociēto profesori Ilzi Ostrovsku, bijušo Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu, kā arī ekonomikas doktoru, Latvijas Universitātes profesoru Andri Deniņu.

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, izdevuma "Latvijas Biznesa gada pārskats" veidotāju - uzņēmuma "Firmas.lv" un biznesa portāla "Nozare.lv" - rīkotajā diskusijā "Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?" atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Viens no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības traucēkļiem ir sabiedrības sašķeltība, kas lielā mērā iezīmējas arī attieksmē pret dažādu vēstures notikumu interpretāciju. «Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara – vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas,» Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, tiekoties Rīgas pilī ar kara veterāniem, kas cīnījušies padomju pusē. Viņš pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā un nākamnedēļ tikties ar leģionāru pārstāvjiem.

Iekams Latvijas politiskās vides procesi liecina par nepārprotamu mūsu valsts vēlmi 2014. gadā iesaistīties eirozonā, tikmēr iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz Eiropas monetārās savienības stabilitāti kļūst arvien pesimistiskāks.