eiro

Saeimas šodien tomēr nenodeva izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sagatavoto likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu", kurš paredz, ka eiro ieviešanas termiņu noteiks Saeima, nevis valdība un tas būs izlemjams tautas nobalsošanā.

Eiro ieviešanas pretinieki iesnieguši prasību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nodrošināt iespēju paust savu viedokli masu medijos, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja NEPLP sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš.

Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, ļauj spriest šodien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati par inflāciju.

Pēc eiro ieviešanas cilvēki Latvijā sagaida cenu pieaugumu, nemainīgas algas, investīciju pieplūdumu un lepnuma mazināšanos par valsts valūtu. Igauņi šo viedokli apstiprina, turklāt dažkārt ir pat pesimistikāki.

Lai arī, iespējams, eirozonas problēmas turpināsies līdz nākamā gada rudenim un Latvijai par eiro ieviešanu būs jāizlemj ātrāk, tomēr risinājumi, kas līdz tam tiks piedāvāti, varētu būt pietiekami, lai Latvija varētu šādu lēmumu pieņemt, intervijā aģentūrai LETA pauda ekspremjers, bijušais eiroparlamentārietis Guntars Krasts.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Lai gan varbūtība iegūt parlamenta vairākuma atbalstu ir neliela, tomēr Zaļo un zemnieku savienība rosina definēt, ka eiro ieviešanas termiņus noteiks Saeima, nevis valdība, savukārt Saeimas viedoklis būtu jāapstiprina tautas nobalsošanā.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti sagatavojuši un iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu" (likumprojekts).

Pirmais solis uz Eiropas Komisijas priekšsēža Žozē Manuela Barrozu izziņoto Eiropas Savienoto Valstu būvēšanu ir Banku ūnijas izveide. Citu politiķu skatījumā viena valsts ir neiespējama utopija – tā domā arī Neatkarīgās uzklausītie Latvijas eiroparlamentārieši.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Eirozona tās pašreizējā formā, visticamāk, neizdzīvos, un vienai vai vairākām dalībvalstīm nāksies atteikties no dalības vienotajā valūtas zonā, šādas prognozes svētdien izteica Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.

Šī gada pēdējā ceturksnī Latvija būs izpildījusi Māstrihtas kritērijus eiro valūtas ieviešanai 2014.gada 1.janvārī, rāda jaunākais revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja "Ernst&Young" Eiropas makroekonomikas pētījums "Eurozone Forecast", kas tiek gatavots sadarbībā ar "Oxford Economics".

Kamēr Latvijas valdība sola, ka gala lēmums par dalību eirozonā vēl nav pieņemts, tikmēr eiro ieviešanas vilciens jau ir uzsācis kustību un tā apturēšana kļūst arvien mazāk ticama. Latvijas Banka jau sākusi meklēt kaltuvi, kas veidos mūsu valsts eiro monētas.

Latvijas sabiedrības skeptisko attieksmi pret eiro ieviešanu finanšu ministrs Andris Vilks (V) skaidro ar diviem faktoriem - negatīvajām ziņām no eirozonas valstīm un bažām, ka pēc pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai kāps cenas.

Šodien Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ruprehts Polencs (Ruprecht Polenz) sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski akcentēja, ka Vācija augstu vērtē Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

58 % iedzīvotāju uzskata, ka par eiro ieviešanu būtu nepieciešams rīkot referendumu, liecina biedrības "Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs" rīkotās interaktīvās aptaujas "EIRO - izvēle vai pavēle" dati.

Vērojot eirozonas valstu problēmas, vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu. Savukārt valdības galva Valdis Dombrovskis vienīgo risinājumu, lai izvairītos no nākamajām krīzēm, joprojām saskata eiro ieviešanā.

Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni - to kopumā atbalsta vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Edgars Rimševics, Latvijas Bankas prezidents: ieguvumi vairākkārt pārsniegs tos izdevumus, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Uzņēmēju sarēķinātie izdevumi valstiski atpelnīsies jau viena gada laikā – kā lielāka ekonomiskā aktivitāte, mazāki parādu apkalpošanas un valūtas konvertācijas izdevumi, lielākas investīcijas, vairāk darba vietu un papildu nodokļi budžetā. Tās ir pilnīgi neapgāžamas lietas.

10. septembrī Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uz Neatkarīgās jautājumu, kā rast izeju no eirozonas finanšu krīzes, vienkārši paskaidroja: «Tagad ir divi risinājumi: pirmais – pāreja uz lielāku federāciju; otrais: nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušās, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem.» Neskaidrs bija tikai laiks, kad notiks politiskā izšķiršanās.