Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šodien publicētie "Eurostat" dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

"Latvija plāno visus Māstrihtas kritērijus izpildīt nākamā gada pavasarī, taču jau septembrī iekļautos inflācijas kritērija vērtībā. Tas ar nosacījumu - ja kritērijā patur visas trīs šī brīža valstis ar zemāko inflāciju - Zviedriju, Grieķiju un Īriju," komentārā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Bankas ekonomists Rutkaste vērtē, ka kopumā šāda Latvijas inflācijas attīstība atbilst sagaidītajam. Kā Latvijas Banka prognozēja pagājušā gada nogalē, iepriekšējā periodā pieredzētais spiediens uz inflāciju gada gaitā mitējies - faktiski atgūts zemas inflācijas valsts statuss.

"Sagaidām, ka Latvija atbildīs visiem Māstrihtas kritērijiem arī nākamā gada pavasarī, kad tiks vērtēta to atbilstība, turklāt uzrādītie lielumi, tostarp inflācija, ilgtspējīgā kārtā iekļausies kritērijos vai būs tuvu tiem arī turpmākajos gados. Protams, globālās pārtikas un naftas cenas, kas inflāciju Latvijā mēdz ietekmēt pat straujāk un tiešāk nekā citās ES tautsaimniecības, arī turpmāk kādos periodos var paaugstināt inflāciju, taču noturīgi augstai inflācijai te nebūs pamata," norāda Rutkaste.

Latvija izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā, ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji: valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

Finanšu ministrijas mājaslapā publicētā informācija rāda, ka septembrī Latvijas budžeta bilance bija -3,5% no IKP, valdības parāds bija 42,6% no IKP, valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme bija 5,2%. Budžeta deficīta rādītājs tiek mērīts reizi gadā - katra gada beigās, tādējādi šogad Latvija izpildīts budžeta deficīta kritēriju, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Ja pagājušā gada beigās Latvijas budžeta deficīts bija 3,5% no IKP, tad šogad pēc budžeta grozījumiem plānots, ka Latvijas budžeta deficīts 2012.gadā būs 1,9% no IKP.

Jarockis arī uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijai ir stratēģiskais mērķis, taču valstij ļoti būtiski ir spēt ilgtermiņā izpildīt minētos piecus Māstrihtas tāpēc, ka tie ir arī kvalitātes kritēriji - Māstrihtas kritēriju izpilde apliecina Latvijas spēju sakārtot valsts finanses, uzlabo Latvijas valsts konkurētspēju un ļauj piesaistīt investīcijas.

Galvenais mērķis ir panākt valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem, no kā izriet arī pievienošanās eirozonai, atzīmēja Finanšu ministrijas pārstāvis

Finanšu ministrija iepriekš prognozēja, ka Latvijā gada vidējā inflācija šā gada beigās sasniegs 2,3%.