Neskatoties uz kritiķu iebildumiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka neierobežotā daudzumā uzpirks grūtībās nonākušo eirozonas valstu obligācijas.
Tas nozīmē izmantot iespējas drukāt naudu neierobežotā apjomā, tomēr ECB cer, ka ar plānu saistītie riski attaisnosies un eirovalūtu izdosies stabilizēt.
Neierobežota uzpirkšana
Pagājušajā ceturtdienā sasauktās preses konferences laikā M. Dragi faktiski pateica to, ko daudzi jau bija gaidījuši: darboties sāks jaunā ECB vērtspapīru uzpirkšanas programma, kuras mērķis būs saglabāt zemas aizdevumu procentu likmes, kā arī uzturēt eirozonas valstu maksātspēju. «Programma ļaus mums tikt galā ar nopietnajiem izkropļojumiem valdību finanšu tirgos, kas vismaz daļēji balstās investoru nepamatotajās bailēs par to, vai eiro patiešām ir neatgriezeniska valūta,» sacīja M. Dragi. «Tāpēc mēs esam izstrādājuši atbalstu, lai novērstu postošus scenārijus.»
Valdību obligācijas ECB uzpirka arī 2010. un 2011. gadā – šajā laikā banka no bankrota draudos nonākušajām valstīm ieguva obligācijas 210 miljardu eiro apmērā. Tagad šīs aktivitātes tiks turpinātas, bet atšķirība no iepriekšējo gadu programmām ir tieši solījumā par iepirkumu apmēra neierobežotību, norāda BBC ekonomikas redaktore Stefānija Flandersa. ECB varā ir drukāt naudu – burtiskā nozīmē –, un tātad arī pastāv iespējas neierobežotiem vērtspapīru iepirkumiem. Pērkot to valstu obligācijas, par kurām valstu finanšu problēmu radīto risku dēļ vērtspapīru tirgos citi pircēji prasa augstas procentu likmes, ECB cer apmierināt šo valstu nepieciešamību pēc finanšu līdzekļiem un noturēt parādu procentu likmes zemas.
Sola nepieļaut inflāciju
Par ECB iecerēto risinājumu skeptiski ir bijuši vairāku valstu politiķi un finansisti. Īpaši labi dzirdams ir bijis Vācijas Centrālās bankas vadītāja Jensa Veidmana viedoklis. Jau augustā intervijā izdevumam Der Spiegel viņš sacīja, ka obligāciju uzpirkšana pārlieku izskatās pēc «valstu finansēšanas, izmantojot naudas drukāšanas mašīnu». «Centrālā banka nevar šādā veidā atrisināt problēmas, kuras ir pašreizējās krīzes pamatā. Šādi ir vien risks radīt jaunas problēmas,» sacīja J. Veidmans. Kritiķi ir norādījuši, ka šāda programma nenovērš iemeslus, kuru dēļ valstu finanšu grūtības ir sākušās, – iemesli tiek skaidroti ar valstu fiskālo bezatbildību. ECB iejaukšanās tādējādi nozīmē, ka samazinās uz šīm valstīm izdarītais ārējais spiediens sakārtot savu ekonomiku un pārskatīt budžeta veidošanas principus.
Taču pagājušajā nedēļā, izskanot M. Dragi paziņojumam, izskatījās, ka J. Veidmana viedoklis ir palicis mazākumā. Arī pats ECB vadītājs norādīja, ka tikai viena ECB padomes dalībvalsts ir noraidījusi viņa plānu, un nav šaubu, ka ar šo valsti ir domāta Vācija. Taču arī šādā gadījumā izskatās, ka J. Veidmanam un citiem kritiķiem ir izdevies panākt, ka obligāciju uzpirkšanas programmā viņa bažas vismaz daļēji tiek ņemtas vērā. Citiem vārdiem, izziņojot obligāciju uzpirkšanas programmu, M. Dragi arī centās pamatot, kādā veidā tiks novērsti vai mazināti riski, uz kuriem skeptiķi ir norādījuši.
Piemēram, programmas noteikumi paredz, ka uz obligāciju uzpirkšanu var pretendēt tikai tās valstis, kuras pēc palīdzības ir vērsušās Eiro stabilitātes fondā un kas ir apliecinājušas gatavību ieviest fonda prasītos taupības pasākumus. Valstu pakļaušanos šīm prasībām uzraudzīs arī Starptautiskais valūtas fonds. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka grūtībās nonākušajām valstīm nākas veikt nepieciešamās reformas.
Tāpat arī M. Dragi uzsvēra, ka līdz ar obligāciju iepirkšanu tiks ieviesti mehānismi, lai apgrozībā esošās eironaudas daudzumu uzturētu stabilā līmenī. Šādā veidā iecerēts mazināt inflācijas draudus, kas bija viens no galvenajiem Vācijas apsvērumiem, iestājoties pret ECB iecerēto programmu. Naudas daudzumu var ierobežot, to paņemot no citiem procesiem, piemēram, pārdodot ECB rīcībā esošos vērtspapīrus vai starpbanku aizņēmumu ceļā. Tomēr šāds risinājums ir sarežģīts: jo vairāk naudas ECB ieplūdina finanšu sistēmā vērtspapīru pirkšanas ceļā, jo grūtāk to vēlāk ir no apgrozības izņemt.
Obligācijas tiks iepirktas sekundārajā tirgū, nevis pa tiešo no valstīm, ko varētu uzskatīt par tiešu valdību finansēšanu – šāda prakse būtu pretrunā ar ECB noteikumiem. M. Dragi uzsvēra, ka Eiropas līgumi ECB neaizliedz pirkt vērtspapīrus tādā veidā, kā viņš to ir iecerējis. Iegādājoties valstu obligācijas, ECB nepretendēs uz prioritārā kreditora statusu, kas nozīmē, ka banka atsakās no prasības, lai saistības ar to valstis nokārtotu, pirms tās tiek nokārtotas ar privātajiem aizdevējiem. Šāda kārtība noteikta, lai, uzpērkot vērtspapīrus, pie viena neaizbaidītu privātos investorus.
«Valdību netīrais darbs»
Izsludinātā programma ir rezultāts M. Dragi jūlijā izteiktajam solījumam, ka ECB «darīs visu iespējamo», lai eirovalūtu glābtu. Viņa pagājušās nedēļas paziņojumam bija līdzīgs efekts kā jūlijā izteiktajam solījumam – eiro cena pret dolāru krietni pakāpās, un arī akciju tirgos bija vērojama augšupeja. ECB paziņojums labi ir uzņemts ne tikai finanšu tirgos, bet arī globālās finanšu institūcijās, tajā skaitā Starptautiskajā valūtas fondā. ECB lēš, ka vien ar paziņojumu par liela vērtspapīru apjoma iepirkuma iespējamību pietiks, lai stiprinātu investoru pārliecību par eirovalūtas stabilitāti – optimistiskā scenārija gadījumā ECB vispār nozīmīgi šāda veida pirkumi nebūs nepieciešami.
Eirozonas lielākās ekonomikas Vācijas masu saziņas līdzekļus M. Dragi skaidrojumi nav pārliecinājuši. Valsts populārākais laikraksts Bild raksta, ka parādos nonākušajām valstīm tiek piešķirts čeks ar tik lielu naudas summu, cik vien tās pašas vēlas, kā arī atgādina: Vācijas daļa eirozonas finanšu riskos ir 27 procenti. Tiek izteiktas arī šaubas, vai inflāciju izdosies novērst tā, kā ECB sola. Neapmierinātība ir jaušama arī citos izdevumos. «M. Dragi veic netīro darbu parādos nonākušo valstu valdību vietā, kuras ECB patvērumā varēs atpūsties. Tanī pašā laikā banka būs pārsātināta ar krīzes valstu obligācijām,» raksta Die Welt.
Ir izskanējušas arī norādes, ka ECB plāns, pat ja kopumā vērtējams pozitīvi, ir nācis krietni par vēlu. Vienlaikus šāda situācija arī nav pārsteidzoša, jo līdz šim krīzes glābšanā bija iesaistījušās valdības, turpretim ECB bija pūlējusies no šāda pienākuma turēties pa gabalu. Taču, krīzei ieilgstot, ir nācis redzams, ka valstu valdības problēmu risināt nespēj, un ECB ir izšķīrusies likt lietā ietekmīgākos līdzekļus, kādi ir tās rīcībā.
Debates saistībā ar ECB programmu lielā mērā ir par to, kāds īsti būs naudas drukāšanas efekts uz eirovalūtu. Ko nozīmē situācija, kad ECB var likt parādīties aizvien jaunām un jaunām banknotēm un atdot tās valstu valdībām – tanī pašā laikā vienkāršajiem cilvēkiem ik dienu darbā ir jāpavada daudzas stundas. Eirozona nekad nav pieredzējusi līdzīga mēroga programmu, tāpēc ir teju vai neiespējami paredzēt, kādas sekas tai var būt.
Gaidot tiesas spriedumu
Neskatoties uz ECB mēģinājumiem atbildēt kritiķiem un ņemt vērā viņu bažas, juridisku neskaidrību dēļ vēl nav pilnas pārliecības, vai obligāciju iepirkšanas programma vispār varēs sākt darbu. Atbilde ir gaidāma šonedēļ, kad būs gatavs Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedums, kurā tiks sniegts atzinums par pastāvīgā Eiro stabilitātes fonda likumību. Fonda darbības likumību bija apstrīdējis Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas biedrs Pēteris Gauveilers, kurš prasību tiesā iesniedza tūlīt pēc tam, kad Vācijas parlaments to bija atbalstījis, vēsta Reuters. Gadījumā, ja izrādīsies, ka šāda fonda darbība ir pretrunā ar Vācijas konstitūciju, apdraudēta ir arī ECB obligāciju iepirkšanas programma, kas tiks realizēta tieši saskaņā ar minēto fondu. Taču arī pirms tiesas sprieduma P. Gauveilers ir paziņojis, ka jebkurā gadījumā Eiro stabilitātes fonds drīkstētu darboties tikai tādā gadījumā, ja ECB atsakās no plāniem kļūt par «lielglābšanas fondu».
Nesen veiktas publiskā viedokļa aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse Vācijas iedzīvotāju cer, ka tiesa Eiro stabilizācijas fondu bloķēs. Kā norāda BBC, pieaug arī kopējais eiroskeptisma līmenis valstī, kurai eiro glābšanā ir jāiegulda visvairāk. Vācijas politiķi ar to nevar nerēķināties, ņemot vērā, ka nākamgad ir Vācijas Bundestāga vēlēšanas. Attiecīgi var būt gaidāmi dažādi politiski lēmumi arī ar eiro krīzi saistītos jautājumos.
M. Dragi pagājušajā nedēļā noraidīja iepriekš izskanējušos pārmetumus, ka ECB ar savu jauno programmu atsakās no daļas savas neatkarības lēmumu pieņemšanā. Taču šāds risks nudien pastāv: ECB mehānisma saistīšana ar politiski veidoto un uzturēto Eiro stabilitātes fondu nozīmē, ka eirozonas dalībvalstis uz ECB caur šo fondu var mēģināt izdarīt spiedienu. Tomēr, kā norāda Der Spiegel, tā varētu būt mazākā maksa, ar ko Eiropai jārēķinās eiro glābšanā.