Vilks sabiedrības eiroskepsi skaidro ar sliktām ziņām no eirozonas un bailēm no cenu kāpumu

Latvijas sabiedrības skeptisko attieksmi pret eiro ieviešanu finanšu ministrs Andris Vilks (V) skaidro ar diviem faktoriem - negatīvajām ziņām no eirozonas valstīm un bažām, ka pēc pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai kāps cenas.

Ministrs šodien Baltijas finanšu forumā atzina, ka no eirozonas nāk daudz negāciju, tāpēc sabiedrībai šķiet, ka Latvijai būs jātērē astronomiskas summas, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Savukārt otrs būtisks skepses iemesls ir bailes, ka pēc Latvijas pievienošanās eiro būs cenu kāpums.

Taču Vilks atzina, ka pārlieku lielu cenu kāpumu var novērst pati sabiedrība, ja seko līdzi inflācijai un "taisa traci" pārāk strauja cenu kāpuma gadījumā. "Sabiedrības nosodījums spēlē lielu lomu, neadekvāts cenu pieaugumus izraisītu sekas uzņēmējiem," skaidroja ministrs.

Pēc finanšu ministra domām, eiro ieviešanas ietekme uz cenām būs no 0,2% līdz 0,3%. Īrijā ietekme bija 0,7%, Igaunijā - 0,3%.

Finanšu ministrs atzīmēja, ka eiro ieviešanas laikā tiks veikts cenu monitorings, būs iespēja salīdzināt cenas pusgadu pirms un pēc eiro ieviešanas.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs mudināja saprast, ka nekāda eirozonas sabrukšana nedraud un ir nofiksēti konkrēti skaitļi, kas Latvijai būs jāiemaksā apdrošināšanas fondā. "Mēs nopērkam sev apdrošināšanas polisi," tā centrālās bankas vadītājs raksturoja Latvijas veicamās iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā.

"Ja pēc desmit gadiem būs ziepes, tad mums būs drošība," atzīmēja Rimšēvičs un piebilda, ka Latvija neaizdos Grieķijai, Spānijai vai Portugālei, bet gan kopējam fondam.

Kā ziņotos, pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni - to kopumā atbalsta vairs tikai 13% Latvijas iedzīvotāju.

Tas ir zemākais rādītājs kopš 2004.gada, kad pētījumu centrs SKDS sāka mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 3% iedzīvotāju augustā pāreju uz eiro atbalstīja pilnībā, bet 10% to vērtē kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro šā gada augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju, turklāt 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. 20% iedzīvotāju izvēlējās paust neitrālu attieksmi pret šo jautājumu. Tas liecina, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Kā ziņots, Latvija eiro vēlas ieviest no 2014.gada.

Latvijā

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Svarīgākais