Eirozonai svarīgākas par notikumiem Grieķijā joprojām ir norises ceturtajā lielākajā eirozonas ekonomikā - Spānijā, norāda "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Lūgts komentēt parlamenta vēlēšanu rezultātus Grieķijā, Strazds norāda: partijas, kuras atbalsta iepriekš ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) noslēgto vienošanos ievērošanu, ir ieguvušas vairākumu Grieķijas parlamentā, tāpēc tūlītēja Grieķijas izstāšanās vai izslēgšana no eirozonas, visticamāk, nedraud.
Vēlēšanās uzvarējusī partija "Jaunā demokrātija", kura ir saņēmusi arī uzvarētāja "bonusu" - 50 vietas parlamentā - un kurai tā rezultātā būs 129 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, acīmredzot jau šodien centīsies izveidot koalīciju ar vienu vai divām mazākām partijām un rīcībspējīgu valdību. Arī ES līderi ir signalizējuši gatavību nedaudz piekāpties Grieķijas jaunajai valdībai, pagarinot termiņus, kādos Grieķijai būs jāsasniedz konkrēti budžeta deficīta samazināšanas mērķi.
Protams, jaunas valdības izveide Grieķijā pati vēl nekādā veidā nerisina eirozonas parādu krīzi un pat Grieķijas valdības parādu un budžeta krīzi, norāda "Nordea" bankas vecākais ekonomists. Viss būs atkarīgs no Grieķijas spējas atjaunot uzticību un apturēt naudas izņemšanu no bankām, kā arī īsā laikā veikt Grieķijā būtiskas reformas - gan valdības sektorā, gan saistībā ar uzņēmējdarbības vidi un nodokļu sistēmu - un veicināt eksportu un apturēt kritumu ekonomikā. Ņemot vērā to, ka arī kreisā opozīcija ir panākusi labu rezultātu vēlēšanās un Grieķijas sabiedrība ir sašķelta, jaunajai valdībai noteikti nebūs viegli, noteikti turpināsies gan streiki, gan cita veida neapmierinātības izpausmes, prognozē ekonomists.
"Šausmīgās beigas Grieķijā šobrīd ir atliktas, taču vismaz tuvāko mēnešu laikā acīmredzot turpināsies šausmas," situāciju raksturo Strazds.
Viņš arī norāda, ka eirozonai svarīgākas par notikumiem Grieķijā gan joprojām ir norises ceturtajā lielākajā eirozonas ekonomikā - Spānijā, kurai problēmas sagādā uz nekustamo īpašumu attīstību balstītās ekonomikas daļas sabrukums un vājais banku sektors. Tur, visticamāk, situācijas stabilizācija nebūs iespējama bez Eiropas Centrālās bankas iejaukšanās, pērkot Spānijas valdības parādzīmes otrreizējā tirgū, tādējādi palīdzot samazināt to likmes.
Eirozonas krīzi kopumā savukārt diez vai būs iespējams atrisināt bez virzības fiskālās savienības virzienā. Pirmais solis uz to varētu būt tā saucamā banku savienība, kurā banku uzraudzība, noguldījumu apdrošināšana un grūtībās nonākušu banku glābšana vai likvidācija tiktu "pacelta" ES līmenī un pārstātu būt par atsevišķu dalībvalstu problēmu, norāda Strazds.
Lielāku skaidrību par virzību uz fiskālo savienību varētu viest 28.jūnijā un 29.jūnijā gaidāmā ES valstu vadītāju tikšanās, prognozē ekonomists.
Kā ziņots, Spānijas aizņemšanās izmaksas pirmdien sasniegušas rekordaugstu līmeni, lai arī rīta tirdzniecības sesiju tās bija iesākušas ar kritumu saistībā ar Grieķijas vēlēšanu iznākumu.
Šis pēkšņais kāpums norāda uz to, ka tūlītēji draudi par parādsaistību krīzes izplešanos eirozonā saglabājas, neskatoties uz grieķu lēmumu parlamenta ārkārtas vēlēšanās atbalstīt partijas, kas pauž gatavību īstenot skarbos taupības pasākumus.
Procentu likme Spānijas desmit gadu obligācijām palielinājusies līdz 7,061%, salīdzinot ar 6,838% biržas slēgšanas brīdī piektdien.