67 no klātesošajiem 97 parlamentāriešiem balsojot "par", Saeima šodien galīgajā lasījumā akceptējusi strīdīgo fiskālās disciplīnas līgumu.
"Pret" taupības pasākumiem iestājās parlamenta kreisais spārns, kamēr visas labējās partijas ar savām balsīm atbalstīja Latvijai tik nozīmīgo dokumentu. Vienīgā parlamentāriete, kura izlēma balsojumā atturēties, bija zaļzemnieku pārstāve Iveta Grigule.
Līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības ekonomiku, visām dalībvalstīm vienojoties par kopīgiem noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Līgumā paredzētas vairākas būtiskākās normas, kas nosaka, ka budžetam jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, ja gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā. Strukturālā deficīta zemākajam rādītājam jābūt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās.
Līgumslēdzējas puses nodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija (EK), ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus.
Ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs var sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.
Ja vispārējas valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedz 60% no IKP, līgumslēdzējas puses apņemas samazināt tā atšķirību salīdzinājumā ar atskaites vērtību par vidēji vienu divdesmito daļu gadā.