Iekams Latvijas politiskās vides procesi liecina par nepārprotamu mūsu valsts vēlmi 2014. gadā iesaistīties eirozonā, tikmēr iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz Eiropas monetārās savienības stabilitāti kļūst arvien pesimistiskāks.
Vairāk nekā puse jeb 61% Latvijas iedzīvotāju netic Eiropas Savienības (ES) spējai atrisināt problēmas eirozonā, secināts pētījumu aģentūras TNS veiktajā aptaujā.
12% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ES tuvākajā laikā neizdosies atrisināt pašreizējās eirozonas problēmas, bet 49% uzskata, ka Briselei tas drīzāk neizdosies. Savukārt ceturtā daļa jeb 27% iedzīvotāju domā, ka ES tuvākajā laikā izdosies atrisināt pašreizējās eirozonas problēmas.
Arī nra.lv veiktā aptauja uzrāda līdzīgu Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu: 30% aptaujāto uzskata, ka Latvijas politiķiem nav ne savas gribas, ne savas spriestspējas, tādēļ pat, ja eirozonai klāsies smagi, diez vai mūsu valstsvīri pieņems lēmumu atteikties no dalības vienotajā monetārajā savienībā.
Tikmēr valsts pārvadlē jau šobrīd ir vērojama stingra virzība uz to, lai ar 2014. gada 1. janvāri Latvijā tiktu ieviests eiro. Pagājušās nedēļas nogalē Valsts sekretāru sanāksmē jau tika izsludināts Euro ieviešanas likumprojekts, kas noteiks vispārīgos jaunās valūtas ieviešanas principus. Likumprojektā paredzēts, ka lata un eiro skaidrās naudas vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas. Šajā laikā, veicot maksājumu latos, atlikums tiks izdots eiro. Savukārt visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro jau sākot ar pirmo eiro ieviešanas dienu.
Tāpat šobrīd arvien asāka diskusija izvēršas par to, vai gala lēmumu par atteikšanos no lata jāpieņem tikai politiķiem vai tomēr būtu nepieciešams rīkot tautas nobalsošanu. Zaļo un zemnieku savienība uzstāj, ka tik nozīmīgā jautājumā ir jāvaicā sabiedrības viedoklis, tikmēr Finanšu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs un Valsts prezidents pauduši viedokli, ka 2003.gada referendumā Latvijas sabiedrība atbalstīja ne vien iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī pievienošanos eiro zonai, un šobrīd vienīgais jautājums ir par to, kad tas notiks.
Jāatgādina, ka iekļaušanās eiro zonā Latvijai no vienas puses sola ekonomisko stabilitāti, jaunus investorus un eksporta tirgus, taču no otras puses būs saistīta arī ar milzīgiem izdevumiem: Sākotnēji būs nepieciešami aptuveni 9 miljoni latu, lai sagatavotu valsts informācijas sistēmas eiro ieviešanai, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību un veiktu komunikācijas kampaņu. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanas mehānismā, piecus gadus veicot iemaksas par kopējo summu 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.