Eiro

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma līdz pirmdienai, 18.martam, atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā, vai reģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegtos grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas netieši paredzētu referendumu pirms eiro ieviešanas.

Pēc pārdesmit gadu ilgas lietošanas un nenovēršami tuvojoties eiro vilcienam, atklājies, ka mūsu nacionālā nauda nav viendabīga un ar tās palīdzību itin labi var pārbaudīt acīgumu – atrodi divas, trīs, bet varbūt arī vairāk atšķirību.

Pārejot no latiem uz eiro, Latvijā būs jāapmaina 59 miljoni banknošu 1,16 miljardu latu vērtībā un 488 miljoni monētu 73 miljonu latu vērtībā, liecina centrālās bankas aplēses.

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) veiks objektīvu un pamatīgu Latvijas tautsaimniecības gatavības pievienoties eirozonai izvērtējumu, sacīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns pēc tam, kad mūsu valsts finanšu ministrs Andris Vilks (V) viņam pasniedza Latvijas vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu.

Martā darbu sākusi jauna eiro komunikācijas komanda, piesaistot augsta līmeņa komunikācijas ekspertus ar pieredzi plaša mēroga kampaņu vadībā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ministru kabineta komunikācijas departamentā.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien Briselē Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam iesniedzis vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un gatavību dalībai eirozonā.

Konkurences padome (KP) izteikusi brīdinājumu valūtas maiņas punktam pēc tam, kad tā pārstāvis intervijā portālam "Nozare.lv" norādījis uz iespējamu konkurējošu valūtas maiņas punktu vienošanos par savu pakalpojumu piecenojuma apmēru eiro ieviešanas laikā.

Pēdējais no Latvijas atkarīgais solis virzībā uz eiro ir sperts – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar parakstīja aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.

Kopš 2012.gada septembra Latvija izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, arī tiesību akti ir saskaņoti atbilstoši prasībām, tāpēc valdība pirmdien nolēma vērsties Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā.

Finanšu ministrijas bezmaksas eiro informatīvais tālrunis 80003000 pirmajā darbības mēnesī saņēmis vairāk nekā 1200 zvanus no visiem Latvijas reģioniem.

Latvijas iestāja eiro zonā ir gaidīta, otrdien vizītes Tallinā laikā žurnālistiem teica Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs, vēsta Latvijas Radio.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, vietnē "www.makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, kurš analizējis iemeslus, kāpēc eiro nesteidzas ieviest Lielbritānija, Zviedrija, Polija un Dānija.

Šodien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes notiks Eiro ieviešanas koordinācijas padomes sēde, kurā tiks lemts par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai izvērtētu Latvijas gatavību dalībai eirozonā.

Pirms eiro ieviešanas tā kurss pret latu valūtas maiņas punktos varētu pieaugt, tāpēc naudas maiņu prātīgāk būtu veikt savlaicīgi, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda AS "Marika" valdes priekšsēdētājs Juris Žuravļovs.

Lai arī dažkārt izskan, ka Latvijas iestāšanās eirozonā jau ir izlemts jautājums, tā nebūt nav un nav teikts, ka Latvija šogad obligāti saņems ielūgumu pievienoties eiro, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Spītējot draņķīgam laikam, barikāžu aizstāvju atceres dienā Doma laukumā notika manifestācija Par tautas dzīvību! Galvenās tēzes, kas tajā izskanēja, vēstīja par kristīgajām vērtībām, latvisku Latviju, vienotu sabiedrību. Pasākumā piedalījās Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kardināls Jānis Pujats, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, kinorežisors Jānis Streičs, aktieris Gundars Āboliņš, ekonomists Ivars Brīvers un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Vēlējāmies noskaidrot, vai šis bijis tāds kā lietussargu revolūcijas bliks, inteliģences dvēseles kliedziens vai pieteikums jaunam politiskam spēkam. Tāpēc uz sarunu aicinājām pasākuma organizatori, žurnālisti Evu Lūsi, zinātnieku, Organiskās sintēzes institūta direktoru Ivaru Kalviņu un bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

«Mierīgi pārgājām uz eiro. Bez panikas. Braucam uz Eiropu, bet eiro turam kabatā – baidāmies pazaudēt. Kafiju nepērkam, bulciņu nepērkam, ūdeni ņemam līdzi. Negribam atdot eiro,» ar ironiju saka Tallinas senioru biedrības Venu dalībniece, pensionāre Zinaīda Jakuškina, kad Tallinā viņu izjautā Latvijas seniori. Pāriet no igauņu kronas uz eiropeisko eiro emocionāli neesot bijis grūti, taču Zinaīdas kundzes teiktais par nevēlēšanos atdot eiro nav saistīts ar emocijām, bet gan dzīves praktisko pusi, proti, krona vai eiro – nauda pensionāram ir jātaupa.

Pēc eiro ieviešanas pieredzējušās valūtas maiņas kompānijas izdzīvos, vienlaikus mazie uzņēmumi varētu bankrotēt, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda AS "Marika" valdes priekšsēdētājs Jurijs Žuravļovs.

Vairāk nekā puse (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka cenu monitorings valstiskā līmenī nespēj novērst cenu celšanos (21% - noteikti nē; 40% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Publiskajā telpā jau labu laiku tiek veidota vienpusīga kampaņa par eiro ieviešanu Latvijā. Tās ietvaros, izvairoties no jebkādas iedziļināšanās lietas būtībā, dažādās toņkārtās uzstājīgi tiek atkārtots: Latvijā ir jāievieš eiro. Turklāt nekavējoties, 2014. gadā. Treknu punktu tam visam pielika medijos publiskotais eiro komunikācijas plāns, kas pavisam atklāti paredz ar masīvu propagandas kampaņu «izskalot smadzenes» sabiedrībai un apslāpēt oponentus.