Ja paralēlās cenu atspoguļošanas eiro un latos periodu pēc vienotās Eiropas valūtas ieviešanas izdotos samazināt no plānotajiem sešiem mēnešiem uz trīs mēnešiem, tad tirdzniecības nozarei veidotos nosacīta ekonomija 5,4 miljonu latu apmērā, kas arī mazinātu objektīvu preču sadārdzināšanos un inflācijas pieaugumu, biznesa portālam "Nozare.lv" apgalvoja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par jauno ES budžetu, Latvijas delegācijas taktiku un komunikācijas stilu šā budžeta apspriešanas laikā, iestāšanos eirozonā, signāliem Rietumu sabiedrībai un iespējamo politiskā kursa pagriezienu.
«Lai kliedētu runas, ka inteliģence klusē par to, kas patlaban notiek Latvijā, vēlos iztiekties,» sarunu uzsāk Dainis Kalns, ikgadējais Siguldas Operas svētku organizators, bijušais ķirurgs un kultūras cilvēks. Tāpēc šodien – intervija ar Daini Kalnu.
Kas padara eiro ieviešanu Latvijā par vienu no svarīgākajiem šābrīža politiskās elites uzdevumiem? Eiropas Parlamenta Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupas deputāti Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš kā nozīmīgāko eiro ieviešanas argumentu min ģeopolitisko situāciju, kurā atrodas Latvija: ja mūsu valsts neseko Eiropai, tad tā seko Austrumu kaimiņam.
Pēc pievienošanās eirozonai iedzīvotāji, kuri vēlēsies par piemiņu atstāt lata banknotes vai monētas, tās būs jāsarūpē pašiem. Latvijas Banka neplāno tās pārdot kā suvenīrus pēc eiro ieviešanas.
Saruna ar pazīstamo ekonomistu Jāni Ošleju par baņķieru domāšanas dominanti Latvijas publiskajā telpā, sekošanu novecojušai ekonomiskajai modei un eirozonu, kura ir kā liels tirgus paviljons – pilns ar skaistām precēm un lielu kredītkarti kabatā. Lielā iepirkšanās beidzas ar milzīgiem parādiem.
Neraugoties uz neveiksmi, vācot 34 Saeimas deputātu parakstus pret Eiro ieviešanas likumu, Iveta Grigule (ZZS) un vairāki viņas kolēģi tomēr grasās šodien nosūtīt vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu rosināt tautas nobalsošanu.
Eiropas Centrālās bankas uzspiestais un Latvijas valdības akceptētais valūtas nosaukums – euro – iespējams, kļūs par pirmo īpatni, ko latviešu valodā rakstīs un izrunās atšķirīgi. Ja vien runa nebūs par oficiāliem dokumentiem, cilvēki drīkstēs nepiedalīties eirobirokrātu uzspiestajā valodas kropļošanā un izlikties, ka burta u vietā redz i.
Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot atlikt valsts virzību uz eiro un rīkot tautas nobalsošanu par lata saglabāšanu vai aizstāšanu ar eiro, aģentūru LETA informēja organizācijas "Par latu pret eiro" pārstāvis Jānis Sils.
Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai piederošā zelta ģeogrāfiskā izkliede kļūs vēl plašāka, jo 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā.
Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors uzver: Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu "eiro", kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, tādēļ Latvija izmantojusi iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins "eiro".
Pēc Saeimas balsojuma par jauno Eiro ieviešanas likumu publiskajā telpā uzņem apgriezienus kauja par eiro. Situāciju sarežģī tas, ka ar konstitucionālajām tiesībām saistītie jautājumi prasa specifiskas juridiskās zināšanas, kas savukārt nav politiķu stiprā puse.
Šodien sācis darboties eiro informācijas tālrunis 80003000. Piezvanot pa šo tālruni, eiro komunikācijas nodaļas darbinieki sniegs būtiskāko informāciju par iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem saistītiem ar eiro ieviešanu 2014. gada 1.janvārī.
Atbildīgās iestādes sola, ka komersantus, ja tie eiro ieviešanas laikā maldinās iedzīvotājus par cenām, kā arī slēgs neatļautas vienošanās savā starpā, gaida bargi sodi un liela kaunināšana.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) vērtē pozitīvi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) lēmumu neparakstīties par referenduma procedūras rosināšanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu.