dzīvnieki

Zināms, ka daudzi mazie dzīvnieku uz ziemu maina kažoka krāsu, lai tie būt nepamanāmāki. Dzīvniecini, tostarp sermuliņi un zebiekstes, kažoku ir nomainījuši uz sniega baltu, kas tagad uz pelēkā fona spilgti izceļas.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem, kuri cer nonākt gādīgu saimnieku rokās un šobrīd uzturas dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) “Ķepu ķepā” paspārnē, tiek uzsākta labdarības kampaņa “Sasildi ķepaiņus!”.

Par konstatētiem dzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumos", kontroles institūcijas sākotnēji piemēros principu "konsultē vispirms", aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Gudrāko suņu reitingos parasti ir lielo šķirņu pārstāvji: vilki, labradori, dobermaņi. Tomēr mazie sunīši var būt tikpat labi! Viņi arī labi trenējas un ir lieliski kompanjoni. Runājot par suņa izvēli, daudz kas ir atkarīgs no šķirnes.

Burvīgais grauzējs dzīvo Ķīnā, un tas ir tik reti sastopams, ka līdz 1983. gadam neviens nezināja par tā esamību. "Burvju trusi" atklāja zinātnieks un pētnieks Li Veiduns Tieņšaņas augstienē Sjiņdzjanas provincē valsts ziemeļrietumos. Viņš nejauši uzgāja dzīvnieku, kas nelīdzinājās nevienam citam dzīvniekam uz planētas.

Fakts, ka ziloņiem piemīt augsts intelekta līmenis, ir zināms jau sen. Tomēr tagad pētniekiem ir izdevies atšifrēt šo brīnišķīgo dzīvnieku valodu.

No bērnības atceros, ja uz rokas nosēdās mārīte, jāpapūš uz spārniņiem un jāprasa, lai atnes laimīti. Kopš seniem laikiem cilvēce ir apbrīnojusi dabu un iemācījusies sadzīvot ar citiem radījumiem.

Sadzīvē notiek nepatikšanas, piemēram, kaut kas izlīst uz grīdas. Ja ir koka grīda, tad to var diezgan viegli notīrīt. Bet kā ar paklāju? Tas ir cits stāsts, jo katram traipam ir nepieciešams atšķirīgs tīrīšanas process.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka no šodienas, 1.jūlija, publicējot mājas (istabas) dzīvnieka pārdošanas vai jebkādas cita veida atsavināšanas (piemēram, dāvināšanas, atdošanas u.tml.) sludinājumu, ir obligāti jānorāda plaša informācija par dzīvnieku, tostarp tā izcelsmes valsts un mikročipa numurs.

Karstuma viļņi ir pazīstami kā klusie slepkavas — tie izraisa vairāk nāves gadījumu nekā jebkurš cits ārkārtējs laikapstākļu notikums. Lai gan mēs, cilvēki, varam aiziet uz telpām ar gaisa kondicionētāju vai izģērbties, lai atvēsinātos, mums lielajā karstumā jāņem vērā mūsu pūkaini draugi — gan mājdzīvnieki, gan apkārtējie savvaļas dzīvnieki.

Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, paredz trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atbalstītais Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums.

Šobrīd varas gaiteņos tiek lauzti milzu šķēpi, lai beidzot panāktu, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā ietver kontroli arī pār mājas dzīvnieku – suņu, kaķu audzētavām, jo valstī nav neviena normatīvā akta, kas šo uzņēmējdarbību regulētu. Audzētāju lobijs ir milzīgs. Pretēji tam – dzīvnieku aizstāvji nepagurdami cīnās, lai pierādītu, ka dzīvnieki cieš no audzētāju patvaļas. Jau patlaban patversmes ir pārpildītas ar nevajadzīgiem dzīvniekiem. Un tie nebūt nav tikai tā dēvētie kranči. Vairāk nekā 10 % ir tīrasiņu šķirnes suņi. Dzīvnieku sargi gluži kā uz sudraba paplātes atbildīgajām institūcijām pienes sūdzības par labturības noteikumu pārkāpumiem šādās audzētavās. Un runa ir par legālām audzētavām, ne pagrīdes nelegālajiem dzīvnieku pavairotājiem, vēsta "360TV Ziņneši"

Kampaņā "Dzīvnieks nav rotaļlieta - dāvini atbildīgi!" iedzīvotāji aicināti lēmumu par mājdzīvnieku adopciju svētku laikā pieņemt atbildīgi, aģentūru LETA informēja kampaņas organizatori.

Mēdz teikt, ka radiniekus neizvēlas. Varbūt, taču ir kāda dzīvo būtņu kategorija, kuras reizēm pašas izvēlas kļūt par mūsu ģimenes locekļiem.

Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisija šodien vienbalsīgi nolēma rosināt nodot iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina piespriest "reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām" Saeimas Juridiskajai komisijai turpmākai izskatīšanai.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, aicinot Saeimas komisijas locekļus ar nozares ekspertiem padziļināti vērtēt plānotās izmaiņas "Dzīvnieku aizsardzības likumā", aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā.

Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Ar sirdi delnā" sociālajā medijā "Facebook" dalījusies ar sirdi plosošu ziņu.

Ievērojamu daļu ikdienas suns pavada, gaidot saimnieka pārrašanos mājās. Daudzi mīluļi saimnieka prombūtni uztver mierīgi, taču dažiem tā sagādā raizes. Prombūtnes ilgumu ietekmē saimnieka dzīvesveids un darba specifika, tomēr Ministru kabineta mājdzīvnieku labturības likums nosaka, ka šis laiks nedrīkst pārsniegt desmit stundas. Lai gan suns mājās drīkst palikt viens teju visu dienu, šo laiku nav ieteicams pavadīt bezdarbībā. Ieteikumos, kā suns laiku vienatnē var pavadīt interesanti un pat noderīgi, dalās kinoloģe Monta Priede.

Mājdzīvnieku, jo īpaši kaķu, īpašnieki zina: teju katrs mājās atnests zieds vai augs tiek apostīts un, iespējams, arī nogaršots. Dzīvnieki, īpaši kucēni un kaķēni, līdzīgi kā mazi bērni pasauli iepazīst, lietas pagaršojot. Lai gan arī suņi mēdz grauzt telpaugu lapas, biežāk par dažādiem augiem interesi izrāda tieši kaķi. Tomēr šāda pasaules iepazīšana mīlulim var būt ļoti bīstama – apdrošināšanas sabiedrība "Balta" ik gadu saņem vairākus desmitus atlīdzību pieteikumu par mājdzīvnieku ārstēšanu, kas saistīta ar saindēšanos, un ir arī gadījumi, kuri diemžēl beidzas letāli.

Dzīvnieku mocītājiem piemērotie sodi joprojām ir pārāk maigi, aģentūrai LETA norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.