Primātu pētnieki atklāj, kas veicina homoseksuālu uzvedību
Zinātnieki šonedēļ paziņoja, ka primātu homoseksuālai uzvedībai ir dziļi evolūcijas pamati un tā biežāk sastopama sugām, kas dzīvo skarbos apstākļos, kuras medī plēsēji vai kuras dzīvo sarežģītākās sabiedrībās, vēsta "phys.org".
Visā dzīvnieku valstībā ir novērotas vairāk nekā 1500 dažādu sugas, kas nodarbojas ar viendzimuma seksuālu uzvedību, un daži no agrākajiem ziņojumiem datējami ar seno grieķu filozofu Aristoteli.
Taču zinātnieku aprindas šo relatīvi izplatīto uzvedību ilgi noraidīja kā "darvinisma paradoksu". Tajā tika apgalvots, ka homoseksuāla uzvedība dzīvniekiem ir pretrunā ar Čārlza Darvina evolūcijas teoriju, jo netiek pārmantoti gēni reprodukcijas ceļā.
Pavisam nesen zinātnieki ir pierādījuši, ka šo uzvedību daļēji var mantot no dzīvnieka vecākiem un tā var sniegt evolūcijas priekšrocības.
"Seksuālās uzvedības daudzveidība ir ļoti izplatīta dabā, starp sugām un dzīvnieku sabiedrībās — tā ir tikpat svarīga kā rūpes par pēcnācējiem, cīņa pret plēsējiem vai barības meklēšana," medijiem pastāstīja Londonas Imperiālās koledžas biologs Vinsents Savolainens.
Viņš astoņus gadus ir pētījis rēzus makakus Puertoriko. Viņa komanda atklāja, ka makaku tēviņiem, kas pārojas savā starpā, tas var dot piekļuvi vairāk mātītēm un līdz ar to arī vairāk pēcnācējiem.
Savam jaunākajam pētījumam Savolainens un viņa kolēģi apkopoja datus par 491 primātu sugu, kas nav cilvēki. Viņi identificēja viendzimuma seksuālo uzvedību 59 sugām, no lemuriem līdz lielajiem primātiem visā Amerikā, Āfrikā un Āzijā.
Tas, ka šī uzvedība bija tik plaši izplatīta, norāda, ka tai ir "dziļas evolūcijas saknes", teikts pētījumā. Zinātnieki atklāja, ka šāda uzvedība bija biežāk sastopama sugām, kas dzīvoja skarbos apstākļos ar ierobežotu piekļuvi pārtikai.
Homoseksualitāte bija arī biežāk sastopama sugās, kuras, visticamāk, medīs plēsēji, piemēram, zaļajiem pērtiķiem Āfrikā ir jāizvairās no visu veidu lielajiem kaķiem un čūskām.
Tas viss liecina, ka homoseksuāla uzvedība varētu palīdzēt pārvaldīt spriedzi primātu grupās stresa periodos, sacīja pētnieki. Šāda uzvedība bija biežāk sastopama arī sugām, kurām tēviņu un mātīšu izmēri ir krasi atšķirīgi, piemēram, kalnu gorillām.
Šīs izmēru atšķirības bieži rodas dzīvniekiem, kas dzīvo lielākās sociālās grupās ar intensīvu konkurenci un stingrākām sociālajām hierarhijām. Dzīvnieki, kuriem ir līdzīga izmēra tēviņi un mātītes, parasti dzīvo pāros vai mazākās ģimenes vienībās.
Tāpēc viendzimuma seksuālā uzvedība "var darboties kā elastīga sociālā stratēģija, ko izmanto sociālo saišu stiprināšanai, konfliktu pārvaldībai vai alianšu veidošanai atkarībā no ekoloģiskā un sociālā spiediena, ar ko saskaras dažādas sugas", teikts pētījumā.
Pētnieki izvirzīja teoriju, ka līdzīgi faktori varētu būt bijuši saistīti arī ar cilvēku senčiem.
