Ķīniešu pētnieki ir klonējuši pirmo rēzus makaku jeb rēzus pērtiķi – sugu, ko plaši izmanto medicīniskajos pētījumos, jo tā fizioloģija ir ļoti līdzīga cilvēkiem, ziņo bbc.com.
Zinātnieki saka, ka šī varētu būt iespēja paātrināt narkotiku testēšanu, jo ģenētiski identiski dzīvnieki dod līdzīgus rezultātus, nodrošinot lielāku noteiktību izmēģinājumos.
Iepriekšējie mēģinājumi klonēt rēzus pērtiķi vai nu nav bijuši veiksmīgi, vai arī pēcnācēji ir miruši tikai dažas stundas pēc dzimšanas.
Zīdītājiem seksuālās vairošanās rezultātā rodas pēcnācēji, kas sastāv no tēva un mātes gēnu maisījuma, savukārt klonēšanā tiek izmantotas metodes, lai izveidotu ģenētiski identisku viena dzīvnieka kopiju.
Slavenākais klonētais dzīvnieks, aita Dollija, tika izveidots 1996. gadā. Zinātnieki pārprogrammēja šūnu no citas aitas, lai pārvērstu tos par embrijiem, kas ir šūnas, kas var izaugt jebkurā organisma daļā. Pēc tam šie embriji tika implantēti Dollijas surogātmātei.
Žurnālā “Nature communications” pētnieki raksta, ka viņi būtībā ir darījuši to pašu, bet ar rēzus pērtiķi - dzīvnieks ir saglabājies vesels vairāk nekā divus gadus, norādot, ka klonēšanas process bija veiksmīgs.
Dr. Falong Lu no Ķīnas Zinātņu akadēmijas universitātes sacīja, ka šis ir labākais iespējamais iznākums, tomēr Apvienotās Karalistes nežēlības pret dzīvniekiem novēršanas biedrības pārstāvis sacīja, ka organizācija uzskata, ka dzīvnieku radītās ciešanas pārsniedz jebkādu tūlītēju labumu cilvēkiem.
Rēzus pērtiķi savvaļā sastopami Afganistānā, Indijā, Taizmē, Vjetnamā un Ķīnā, un tos bieži izmanto eksperimentos, lai pētītu infekcijas un imunitāti.
Pirmie makaka pērtiķi tika klonēti 2018. gadā, bet rēzus pērtiķi dod priekšroku medicīnas pētniekiem, jo tie ir ģenētiski līdzīgi cilvēkiem.
Klonētais pērtiķis nosaukts par "ReTro", atsaucoties uz zinātnisko metodi "trofoblastu aizstāšana" jeb angliski “trophoblast replacemement”.
Tomēr kāda dzīvnieku labturības grupa ir paziņojusi, ka ir "dziļi nobažījusies" par notikumu attīstību.
Dzīvnieku aizstāvji iebilst:
"Šim pētījumam nav tūlītējas pielietošanas. Mēs domājam, ka cilvēki gūs labumu no šiem eksperimentiem, taču reālās dzīves pielietojums būs pēc gadiem, un, visticamāk, būs nepieciešams vairāk dzīvnieku "modeļu", lai tos izstrādātu. Mēs esam ļoti nobažījušies par ļoti lielo dzīvnieku skaitu, kuri šajos eksperimentos piedzīvo ciešanas, un ļoti zemo panākumu līmeni. Primāti ir gudri un jūtīgi dzīvnieki, ne tikai pētniecības instrumenti."
Profesors Robins Lovels-Bedžs no Frensisa Krika institūta Londonā, kurš stingri atbalsta pētījumus ar dzīvniekiem, ja pacientu ieguvumi ir lielāki par dzīvnieku ciešanām, paudis līdzīgas bažas.
"Ja dzīvnieki ir ar vienādu ģenētisko uzbūvi, eksperimentos samazināsies variāciju avots. Taču jājautā, vai tas tiešām ir tā vērts. Mēģinājumu skaits ir milzīgs. Viņiem ir nācies izmantot daudzus embrijus un implantēt tos daudzām surogātmātēm, lai iegūtu vienu dzīvu dzīvnieku.”