Dzīves līmenis

Gada laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, vēsta pētījuma centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Latvijā 34% iedzīvotāju cer, ka nākamo piecu gadu laikā to dzīves līmenis paaugstināsies, kamēr Eiropas Savienībā (ES) uz dzīves līmeņa pieaugumu cer vidēji 15%, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.

Gandrīz 40% iedzīvotāju Igaunijā norāda, ka viņi ir apmierināti vai pat ļoti apmierināti ar pašreizējo finansiālo situāciju. Latvijā ar esošo finansiālo situāciju, ņemot vērā ienākumus un saistības, apmierināti 35% iedzīvotāju. Savukārt vismazāk apmierināto ir Lietuvā - 32%, liecina aptaujas "Finanšu drošības indekss" dati.

Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas netic, ka nākamās paaudzes dzīvos labāk par esošajām, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja.

Pat pandēmijas otrajā vilnī, runājot par savu finansiālo situāciju, sabiedrība izrāda optimismu - 42% Latvijas iedzīvotāju nākamgad paredz sava finansiālā stāvokļa nemainīgumu, bet 19% pat plāno tā uzlabošanos. Tā liecina šī gada decembrī veiktā aptauja, jautājot par izmaiņām Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumos un skatu uz finansēm nākamgad.

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

Latvijā dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam kavē par produktivitāti straujāk augošās darbaspēka izmaksas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle.

Pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties, un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, tā šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība.

No marta līdz jūnijam Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Latvijā pētīs iedzīvotāju dzīves apstākļus un ienākumus.

Latvijas iedzīvotāji pērn bija trešie trūcīgākie Eiropas Savienībā (ES), turklāt mūsu valsts tuvināšanās turīgajām bloka zemēm ir apstājusies, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.