EM: Latvijā dzīves līmenis neuzlabojas darbaspēka izmaksu dēļ

Latvijā dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam kavē par produktivitāti straujāk augošās darbaspēka izmaksas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle.

Viņa norādīja, ka visās tautsaimniecības nozarēs 2013.-2017.gadā darbaspēka izmaksu pieaugums bija būtisks, taču produktivitātes kāpums bijis mazāks un, ja arī turpmāk darbaspēka izmaksas pieaugs straujāk nekā produktivitāte, tautsaimniecība var nespēt uzturēt tik strauju izaugsmes tempu, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos līdz ES vidējam rādītājam.

"Atšķirība starp darbaspēka izmaksu pieaugumu un produktivitāti var radīt zemo un vidējo ienākumu slazdu - mēs ar tādiem pašiem resursiem spējam saražot tikpat daudz, bet izaugsmes potenciāls ir ierobežots," teica Zīle.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") sēdē uzdeva jautājumu, kādas ir reālās iespējas Latvijā kāpināt produktivitāti un veicināt tautsaimniecības nozaru izaugsmi. Uz to Zīle atbildēja, ka izaugsmi ekonomikā var sasniegt, ražojot vairāk, kā arī palielinot nodarbināto skaitu un kāpinot izlaidi, savukārt produktivitāti var palielināt ieguldot kapitālā, tostarp tehnoloģijās, kā arī pilnveidojot cilvēku prasmes.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,3%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 5,2%.