Baltijas valstu salīdzinājums: visvairāk apmierināto ar savu finansiālo situāciju ir Igaunijā; kāda ir situācija Latvijā?

Gandrīz 40% iedzīvotāju Igaunijā norāda, ka viņi ir apmierināti vai pat ļoti apmierināti ar pašreizējo finansiālo situāciju. Latvijā ar esošo finansiālo situāciju, ņemot vērā ienākumus un saistības, apmierināti 35% iedzīvotāju. Savukārt vismazāk apmierināto ir Lietuvā - 32%, liecina aptaujas "Finanšu drošības indekss" dati.

Tomēr gan Latvijā, gan Igaunijā vairāk ir arī to iedzīvotāju, kuri ar savu esošo finansiālo situāciju nav apmierināti, - attiecīgi 39% un 38%. Lietuvā neapmierināto daļa ir mazliet mazāka - 35%.

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā (62%) norāda, ka gada laikā viņu finansiālā situācija nav mainījusies vai pat uzlabojusies, trešdaļa respondentu norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos. Daudz vairāk to, kuri atzīmē, ka viņu situācija ir pasliktinājusies, ir Igaunijā - 45%.

"Iedzīvotāju lielākais izaicinājums pēdējo divu gadu laikā ir bijusi sen nepieredzēti augstā inflācija, kas būtiski samazināja pirktspēju. Apjomīgs cenu pieaugums bija vērojams divās būtiskākajās tēriņu grupās - mājoklis un pārtika, kas īpaši smagi skāra iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tas izskaidro arī augsto neapmierinātības līmeni, kas ir samērā līdzīgs visā Baltijā. Taču vidējās darba samaksas pieaugums un stabilais darba tirgus veidoja apstākļus arī tam, ka pietiekami lielai sabiedrības daļai drastiskas izmaiņas savas finansiālās situācijas vērtējumā nav notikušas. Igaunijas ekonomika piedzīvo ievērojamu lejupslīdi, kā dēļ arī tur vairāk to, kuri norāda, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Tikmēr tie, kuriem ienākumi bijuši augstāki, izaicinājumus ir spējuši pārvarēt vieglāk," aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Lielākā dala var atļauties iegādāties nepieciešamās preces un veikt uzkrājumu

Lietuvā, neskatoties uz to, ka tur ir vismazāk ar finansiālo situāciju apmierināto iedzīvotāju, kopumā ir vairāk to, kuri var iegādāties ikdienā nepieciešamākās lietas - pārtiku un apģērbu - un arī atlikt līdzekļus uzkrājumu veidošanai - 83%. Igaunijā gan šis skaits ir viszemākais - 73%, kas arī saskan ar to, kar tur ir vairāk iedzīvotāju, kuri norāda, ka gada laikā viņu finansiālā situācija pasliktinājusies.

Savukārt Latvijā, vērtējot pašreizējo situāciju, 75% aptaujāto norāda, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamākās lietas - pārtiku un apģērbu - un arī atliek līdzekļi uzkrājumu veidošanai. Tiesa, 41% respondentu atzīst, ka ienākumi nepietiek lielākiem pirkumiem, piemēram, sadzīves tehnikai - lai to iegādātos būtu nepieciešams uzkrāt vai ņemt kredītu vai līzingu. Bet trešdaļa norāda, ka var jebkurā brīdī veikt kādu lielāku pirkumu, tomēr patiešām lielus tēriņus, piemēram dzīvokļa iegādi, viņi nevar atļauties uzreiz. Vien 2% norāda, ka var atļauties pilnīgi visu.

"Lai gan 2023.gadā bija vērojams algu pieaugums, šogad algu pieauguma tempi noplaks. Visticamāk, būs novērojamas atšķirības starp privāto un publisko sektoru. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģē ātrāk nekā publiskajā, tomēr arī tur nākamgad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas. Kopumā, ņemot vērā 2024.gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, kāpēc kādā no nozarēm algu kāpums varētu neturpināties. Kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi - starp nozares uzņēmumiem un arī uzņēmumu darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr," noslēdz Dainis Gašpuitis.