ERAB galvenā ekonomiste: Austrumeiropa novecos, pirms kļūs bagāta
Austrumeiropas un Baltijas valstu līdzšinējais attīstības modelis, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus balstījās uz investīcijām, tehnoloģiju importu un ārvalstu kapitālu, tuvojas savām robežām. Turpmāko izaugsmi reģionam nāksies balstīt pašu radītās inovācijās, intervijā aģentūrai LETA norāda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenā ekonomiste Beata Javorcika.
Par vienu no iespējamiem jaunas izaugsmes avotiem var kļūt aizsardzības nozare, bet tikai ar nosacījumu: ja tajā tiks ieguldīts arī pētniecībā un attīstībā.
Javorcika norāda, ka Baltijas valstu ekonomikas pēdējos gados ir izrādījušās noturīgas, neraugoties uz pandēmiju, karu Ukrainā un spriedzes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Izaugsmi palīdzējis uzturēt algu kāpums, Eiropas Savienības fondu līdzekļi, Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, kā arī investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un "Rail Baltica" projektā.
Vienlaikus situācija joprojām esot sarežģīta. Eiropas konkurētspēju turpina vājināt augstās energoresursu cenas, jo dabasgāze Eiropā joprojām maksā vairākas reizes dārgāk nekā ASV. Tas negatīvi ietekmē gan rūpniecību, gan elektroenerģijas izmaksas.
Tomēr galvenais izaicinājums, pēc ERAB ekonomistes domām, ir attīstības modeļa maiņa. Austrumeiropas valstis vairāk nekā trīsdesmit gadus attīstījušās, panākot Rietumeiropu ar ārvalstu investīciju, tehnoloģiju un zināšanu palīdzību, taču šis izaugsmes dzinējspēks tuvojas izsīkumam.
"Tagad Austrumeiropas valstīm ir jāattīstās, balstoties uz pašu inovācijām," uzsver Javorcika.
Viņa norāda, ka Eiropa arvien vairāk atpaliek no ASV un Ķīnas pētniecības un attīstības jomā. To ilustrē fakts, ka starp pasaules 2000 uzņēmumiem ar lielākajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā tikai divi pārstāv jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par vienu no potenciālajiem nākotnes izaugsmes avotiem ekonomiste uzskata aizsardzības nozari. Taču noteicošais būs tas, kā šie līdzekļi tiks izmantoti. Lielākais ieguvums ekonomikai būšot tad, ja daļa aizsardzības izdevumu tiks novirzīta pētniecībai un attīstībai, radot tehnoloģijas, kuras vēlāk var izmantot arī civilajā sektorā.
Kā piemērus viņa min internetu un GPS tehnoloģijas, kuru attīstības saknes meklējamas aizsardzības vajadzībās. Tādēļ ilgtermiņā svarīgākais neesot saražoto ieroču daudzums, bet gan tas, vai aizsardzības nozare palīdz veidot pamatus nākotnes produktivitātei un inovācijām.
Vienlaikus reģionu sagaida vēl viens nopietns izaicinājums - sabiedrības novecošanās. Javorcika brīdina, ka Austrumeiropa un Baltijas valstis noveco ātrāk nekā kļūst turīgas. Samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, samazināsies arī potenciālais inovatoru skaits, tādēļ īpaši svarīgi kļūst meklēt un attīstīt talantus, kuri līdz šim pilnvērtīgi nav iesaistījušies inovāciju radīšanā.
Pēc ekonomistes domām, viena no reģiona priekšrocībām varētu būt sieviešu salīdzinoši augstā interese un sekmes eksaktajās zinātnēs, kas Austrumeiropā tradicionāli ir augstākas nekā daudzviet Rietumeiropā.
"Jāmeklē trūkstošie Einšteini," rezumē Javorcika, uzsverot, ka tieši inovācijas būs galvenais priekšnoteikums dzīves līmeņa saglabāšanai un ekonomikas izaugsmei nākamajās desmitgadēs.
