Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati. “Neraugoties uz vispārējo ekonomikas at-tīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale, stāsta "Citadeles" pārstāvji.
Austrumeiropas un Baltijas valstu līdzšinējais attīstības modelis, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus balstījās uz investīcijām, tehnoloģiju importu un ārvalstu kapitālu, tuvojas savām robežām. Turpmāko izaugsmi reģionam nāksies balstīt pašu radītās inovācijās, intervijā aģentūrai LETA norāda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenā ekonomiste Beata Javorcika.
Lai nodrošinātu turpmāku ekonomisko izlīdzināšanos, Latvijai būtu nepieciešama līdzvērtīga finanšu aploksne arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas periodā, saglabājot esošā perioda atbalsta līmeni, paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tiekoties ar jauno ES kohēzijas komisāru Rafaēlu Fito.
Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Latvijā 34% iedzīvotāju cer, ka nākamo piecu gadu laikā to dzīves līmenis paaugstināsies, kamēr Eiropas Savienībā (ES) uz dzīves līmeņa pieaugumu cer vidēji 15%, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.
Gandrīz 40% iedzīvotāju Igaunijā norāda, ka viņi ir apmierināti vai pat ļoti apmierināti ar pašreizējo finansiālo situāciju. Latvijā ar esošo finansiālo situāciju, ņemot vērā ienākumus un saistības, apmierināti 35% iedzīvotāju. Savukārt vismazāk apmierināto ir Lietuvā - 32%, liecina aptaujas "Finanšu drošības indekss" dati.
Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas netic, ka nākamās paaudzes dzīvos labāk par esošajām, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja.
Pat pandēmijas otrajā vilnī, runājot par savu finansiālo situāciju, sabiedrība izrāda optimismu - 42% Latvijas iedzīvotāju nākamgad paredz sava finansiālā stāvokļa nemainīgumu, bet 19% pat plāno tā uzlabošanos. Tā liecina šī gada decembrī veiktā aptauja, jautājot par izmaiņām Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumos un skatu uz finansēm nākamgad.
Latvijā dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam kavē par produktivitāti straujāk augošās darbaspēka izmaksas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle.
Pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties, un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, tā šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība.
Latvijas iedzīvotāji pērn bija trešie trūcīgākie Eiropas Savienībā (ES), turklāt mūsu valsts tuvināšanās turīgajām bloka zemēm ir apstājusies, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.