Latvijā sācis pieaugt vidusslānis. Kādi ir pamatnosacījumi, lai iekļūtu vidusslānī?
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta pētījuma[1] datiem, 2026. gadā 43% Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim. Vienlaikus tikpat liela daļa iedzīvotāju savu mājsaimniecību joprojām vērtē kā tādu, kas atrodas zem vidusslāņa, bet nav trūcīga, savukārt 10% sevi uzskata par trūcīgiem vai maznodrošinātiem. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē vien 1,2% respondentu, informē bankas pārstāvji.
Pēc vairāku gadu lejupslīdes 2026. gada rezultāti iezīmē pozitīvu pavērsienu. Salīdzinot ar 2024. gadu, vidusslānim sevi pieskaitošo iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis par nepilniem 3 procentpunktiem, savukārt trūcīgo un maznodrošināto īpatsvars attiecīgi samazinājies. Lai gan izmaiņas nav radikālas, tās liecina par sabiedrības finanšu pašvērtējuma uzlabošanos un pakāpenisku vidusslāņa pozīciju nostiprināšanos. Daļai mājsaimniecību izdevies veiksmīgāk pielāgoties iepriekšējo gadu ekonomiskajiem izaicinājumiem un atjaunot sajūtu par savu finansiālo stabilitāti.
Neskatoties uz pozitīvākām sajūtām par savu finansiālo situāciju, iedzīvotāju priekšstats par to, kādi ienākumi nepieciešami, lai piederētu vidusslānim, ir pieaudzis. Ja 2024. gadā par minimālo nepieciešamo ienākumu līmeni uz vienu mājsaimniecības locekli tika uzskatīti vidēji 1259 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad 2026. gadā šī summa sasniegusi jau 1537 eiro. Trīs cilvēku mājsaimniecībai tas nozīmē, ka kopējiem neto ienākumiem būtu jābūt aptuveni 4611 eiro mēnesī, lai ģimeni varētu uzskatīt par vidusslānim piederošu. Salīdzinājumam, 2024. gadā šis slieksnis bija 3777 eiro.
Vēl bez ienākumiem vidusslāņa piederībai iedzīvotāju vērtējumā nozīmīgi ir tādi mājsaimniecības raksturojoši rādītāji kā sev piederošs nekustamais īpašums (83%), spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus (80%), spēja atļauties izmantot maksas medicīniskos pakalpojumus (76%) un spēja atļauties vismaz reizi gadā doties vismaz 7 dienu ilgā ārvalstu ceļojumā. Vienlaikus šī gada rezultātos lielāku nozīmi respondenti piešķir uzkrājumu esamībai, aizvien vairāk uzsverot, ka vidusslāņa piederībai būtiski ir veidot uzkrājumus gan drošības spilvenam viena līdz trīs mēnešalgu apmērā (51%), gan pensijai (55%).
Lai gan 43% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim, atbilstība konkrētiem vidusslāni raksturojošiem kritērijiem ir zemāka. Modelējot situāciju, kurā vidusslānim piederošai mājsaimniecībai jāatbilst trim pamatnosacījumiem: tā dzīvo sev piederošā mājoklī, bez grūtībām spēj segt ikmēneša obligātos maksājumus un ir izveidojusi uzkrājumus viena līdz trīs mēnešalgu apmērā, šiem kritērijiem 2026. gadā atbilst 28% aptaujāto.
