dzirde

Ejot cauri pilsētai, visapkārt atskan simtiem skaņu: mašīnas, mūzika, pūļa rūkoņa. Tomēr, tiklīdz jūs dzirdat runas skaņas, dzirde nekavējoties pārslēdzas – un jūs klausāties citādāk. Merilendas štata zinātniekiem izdevies atklāt smadzeņu mehānismu, kas ir atbildīgs par šo parādību.

Spēja redzēt, spēja dzirdēt un spēja staigāt. Tās ir maņas, pēc kurām alkst ikviens pasaules iedzīvotājs. Toties diemžēl ir indivīdi, kuri dažādu apstākļu pēc šajā pasaulē ir nākuši ar dzirdes traucējumiem vai gadu gaitā to pazaudējuši.

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr ir vairāki dzīvesveida paradumi, kas mēdz bojāt dzirdi.

Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr, rūpējoties jau preventīvi par savu dzirdes veselību, farmaceite Mārīte Šukele aicina pievērst uzmanību septiņiem aizvien bieži sastopamiem dzīvesveida paradumiem, kas mēdz bojāt dzirdi.

Problēmas ar dzirdi, paliekot vecākiem, nav nekas neparasts. Tomēr reizēm pie vainas var nebūt novecošanās, bet gan citi apstākļi, kuros vainot nevaram nevienu citu, kā mūs pašus. Reizēm pat īsti neapzinoties mēs paši kaitējam savai dzirdei.

Kādi faktori var ietekmēt dzirdi un kas jāievēro, lai nerastos dzirdes traucējumi, padomus stāsta sertificēta farmaceite Mārīte Šukele.

Kamēr par attālinātā darba ietekmi uz redzi, muskuļu saspringumu un muguras veselību dzirdam daudz un varam viegli nojaust to arī paši, tad par dzirdes veselību šajā saistībā tiek runāts retāk.

Ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju 2050.gadā būs dzirdes problēmas, otrdien brīdināja Pasaules Veselības organizācija (PVO), aicinot uz papildus investīcijām šo problēmu profilaksē un ārstēšanā.

No tehnoloģiju straujās attīstības ieguvēji ir arī cilvēki, kuriem nepieciešamas dzirdes palīgierīces, jo ražotāji piedāvā arvien jaunus risinājumus, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Kāds autovadītājs novērojis situāciju Ventspilī, kur jauni vīrieši staigā gar automašīnām un lūdz ziedot naudu it kā dzirdes traucējumu ārstēšanai. Tā ir krāpšana vai palīdzība patiesi ir nepieciešama?

Ar iedzīvotāju un mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) atbalstu Latvijas Bērnu dzirdes centrs šodien saņēma Baltijā unikālu diagnostikas iekārtu – “Neuro-audio” iekārtu. Tā turpmāk nodrošinās iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.

Dzirdes pasliktināšanās, gadiem ejot, ir tipiska parādība, kuru ir vērts laikus atklāt, lai varētu saņemt palīdzību. Statistika liecina, ka 50–60 gadu vecumā pavājināta dzirde ir aptuveni 20% cilvēku, 60–70 gadu vecumā – ap 30%, bet, pārkāpjot 70 gadu slieksni, šī problēma ir jau 40% cilvēku.

Kāda Ķīnas iedzīvotāja vairs nedzird vīriešu balsis retas slimības dēļ, raksta Daily Mail.

Dzirdes pasliktināšanās ir ne tikai medicīniska, bet arī sociāla problēma, kas izpaužas ikdienā. Piemēram, pie cilvēka, kurš sliktās dzirdes dēļ klausās radio un skatās televizoru pārmērīgā skaļumā, arvien retāk iegriežas ciemiņi, rodas neveiklas situācijas, ejot iepirkties vai kārtojot darīšanas iestādēs, izceļas dažādi pārpratumi un konflikti ar radiniekiem, cilvēks sāk izvairīties no komunikācijas, jo tā rada apgrūtinājumu.

Dzir­des pa­slik­ti­nā­ša­nās ir ne ti­kai me­di­cī­nis­ka, bet arī so­ci­āla pro­blē­ma. Vis­bie­žāk no tās cieš cil­vē­ki mū­ža ot­ra­jā pus­ē, sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka 50–60 ga­du ve­cu­mā pa­vā­ji­nā­ta dzir­de ir ap­tu­ve­ni 20% cil­vē­ku, 60–70 ga­du ve­cu­mā – ap 30%, bet, pār­kāp­jot 70 ga­du sliek­sni, šī pro­blē­ma ir jau 40% cil­vē­ku.

61 gadu vecs mūziķis Lielbritānijā pats šķīries no savas dzīvības, jo viņam bijusi superjūtīga dzirde, vēsta "Metro".

Rei­zēm šķiet, ka pa­sau­le ap mums kļūst ar­vien ska­ļā­ka, jo se­viš­ķi tas sa­kāms par pil­sēt­vi­di. Ja cil­vēks, kurš pie­ra­dis dzī­vot lau­ku klu­su­mā, no­nāk pil­sē­tā, viņš ne­re­ti jū­tas vai ap­dul­lis no ap­kārt val­do­ša ska­ļu­ma. Sa­vu­kārt pil­sēt­nieks pie tā pie­ra­dis tik ļo­ti, ka, do­do­ties pie da­bas, kur nav ie­ras­to trok­šņu, jū­tas te­ju vai ne­omu­lī­gi. Tik­mēr pa­sau­les sta­tis­ti­ka rā­da, ka lau­ku ļau­dīm dzir­de ir la­bā­ka ne­kā pil­sēt­nie­kiem, bet maz­at­tīs­tī­to val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem – la­bā­ka ne­kā in­dus­tri­ālo liel­val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem.

Noslēpumaini akustiski uzbrukumi Kubā pēdējos mēnešos vērsti vismaz pret pieciem kanādiešu diplomātiem un viņu ģimenēm, piektdien ziņoja Kanādas sabiedriskā raidorganizācija CBC.

Kad ru­na ir par cil­vē­kiem ar dzir­des trau­cē­ju­miem, mēs pa­ras­ti ie­do­mā­ja­mies cie­nī­ja­ma ve­cu­ma sirm­gal­vjus, un, pro­tams, tas vis­vai­rāk at­bilst lie­tu da­bis­ka­jai kār­tī­bai. LOR sli­mī­bu spe­ci­ālis­ti gan zi­na teikt, ka dzir­des pro­blē­mas mēdz at­ga­dī­ties jeb­ku­rā ve­cu­mā. Tās var būt ģe­nē­tis­ki pār­man­to­tas vai dzī­ves lai­kā ie­gū­tas, pār­ejo­šas vai ne­at­grie­ze­nis­kas. Dzir­des trau­cē­ju­mu iz­vēr­tē­ša­na jā­at­stāj spe­ci­ālis­tu zi­ņā, bet tas, ko var da­rīt katrs pats, ir lai­kus pa­ma­nīt šos trau­cē­ju­mus sev, bēr­niem, ve­cā­kiem vai ci­tiem tu­vi­nie­kiem un mek­lēt ār­sta pa­lī­dzī­bu.