Dzimstība

Saskaņā ar Japānas valdības oficiālajiem datiem, šogad tiek atzīmēts piecpadsmitais gads pēc kārtas, kad samazinās kopējais iedzīvotāju skaits valstī. Dzimstība joprojām ir zema, liels iedzīvotāju skaits noveco, un šogad populācija Japānā ir samazinājusies par vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, ziņo vietne "japantoday.com".

Ja Latvijā šā gada piecos mēnešos dzimstība samazinājusies straujāk nekā vienā no kara skartajiem Krievijas apgabaliem, tad nākamā gada budžeta veidotājiem jāsaspringst pie uzdevuma vismaz pamēģināt dzimstību “nopirkt” ar pabalstiem, piemaksām vai nodokļu u.c. maksājumu atlaidēm jebkuram, kam kāda saistībā vismaz ar vienu bērnu (nepilngadīgo).

Vai nu latviešu laulības ar cittautietēm un cittautiešiem kaut daļēji kompensēs tautas izzušanu zemās dzimstības dēļ, vai, tieši otrādi, ļoti īsā laikā iesūks atlikušos latviešus citās tautās.

Covid-19 un karš Ukrainā pacēlis bailes no nākotnes no 22. vietas uz 8. vietu, salīdzinot 2004. gadā un 2022. gadā savāktas atbildes par to, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem bērnu nav vispār vai nav tik daudz, cik viņi it kā vēlētos.

Lai veicinātu dzimstības pieaugumu, jau valsts līmenī būtu jāpopularizē bērnu radīšanas priekšrocības, norādot uz ieguvumiem, ja ģimenei ir vairāk bērnu, izriet no Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē izskanējušā.

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību ir zemas, un joprojām nav skaidrības, kā pieaugušos un bērnus izglītot par šiem jautājumiem, otrdien atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes dalībnieki.

"Ir bēdīgi domāt par to, ka cilvēki, kas ir politiski atbildīgi, kuri tiešām varētu ietekmēt dzimstības līkni, ir uzskatījuši, ka tas nav tiks svarīgs jautājums," TV24 raidījumā "Preses klubs", komentējot demogrāfijas jautājumu, sacīja Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Klaniņš.

Ar dzimstības samazinājums Latvijā šā gada deviņos mēnešos pret pagājušā gada deviņiem mēnešiem par 13,9% pārspējusi - bet tikai nedaudz pārspējusi savas kaimiņvalstis.

Lai arī Latvijā samazinās dzimstība un teorētiski vajadzētu samazināties valsts sociālajiem izdevumiem dažādiem ar bērna piedzimšanu un audzināšanu saistītiem pabalstiem, sociālajā budžetā tomēr liekas naudas nav.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.

Latvijā garākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem, bet īsākais Latgalē, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz informatīvajā apskatā "Demogrāfija" publicētajiem datiem.

Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes iespējām ieņemt Ministru prezidenta amatu paklīdušās runas izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēts 7051 jaundzimušais, kas ir par 14,9% jeb 1235 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums šī gada 1. ceturksnī par 13,2% ir samazinājums tikai par nieka 13,2% pēc samazinājuma par 17,2% pagājušā gada 4. ceturksnī un samazinājuma par 23,4% tieši novembrī. Tādā gadījumā dzimstības samazinājums šī gada martā pret pagājušā gada martu par 9,9% ir Latvijas apstākļos izcils rādītājs!

Jaundzimušo skaita samazinājumam šā gada pirmajos divos mēnešos par 14,9% Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija liks pretī Tautas ataudzes stratēģiju “Ģimene - Latvija - 2030 (2050)".

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka dzimstība Latvijā palielinātos, ja iedzīvotāji reproduktīvajā vecumā justos drošāki par Latvijas nākotni. „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” aptaujā šādu pārliecību apstiprināja 67% respondentu, gandrīz tikpat populāra atbilde bijusi, ka dzimstība valstī palielinātos, ja iedzīvotāji vairāk pelnītu. Savukārt piektā daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijā dzimtu vairāk bērnu, ja sabiedrība mazāk laika pavadītu pie datoriem un internetā, bet vairāk atrastos sabiedrībā – darbavietā, pasākumos, pašdarbības kolektīvos, interešu grupās, ceļotu.

“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.

Dzimstības rādītājiem bija jāpievērš uzmanība jau pirms 25 gadiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēto 15 535 jaundzimušo ir par 1 885 bērniem jeb 10,8% mazāk nekā 2021. gadā un šķiet, ka šoreiz pie vainas nav tikai sociāli ekonomiskie iemesli. Jautājums – cik lielā mērā savu ietekmi sāk atstāt jauno cilvēku nedrošība par nākotni?

Latvijā pagājušā gada novembrī reģistrēti 1053 jaundzimušie, kas ir līdz šim mazākais jaundzimušo skaits viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati, kas pieejami kopš 1995.gada janvāra.