Ja Latvijā šā gada piecos mēnešos dzimstība samazinājusies straujāk nekā vienā no kara skartajiem Krievijas apgabaliem, tad nākamā gada budžeta veidotājiem jāsaspringst pie uzdevuma vismaz pamēģināt dzimstību “nopirkt” ar pabalstiem, piemaksām vai nodokļu u.c. maksājumu atlaidēm jebkuram, kam kāda saistībā vismaz ar vienu bērnu (nepilngadīgo).
Latvijas un Krievijas statistiķi nākuši klajā ar informāciju, ka jaundzimušo skaits šā gada piecos mēnešos attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem Latvijā sarucis no 6 157 līdz 5 309 bērniem, bet Belgorodas apgabalā - no 4 182 līdz 3 710 bērniem. Novedot šo salīdzinājumu līdz izteikšanai procentos, Latvijas mīnus 13,8% izrādās straujāks dzimstības samazinājums nekā mīnus 12,3% vienā no Krievijas apgabaliem, kuru sasnieguši Ukrainas prettriecieni Krievijas agresijai.
Ārpus jebkādiem salīdzinājumiem izspiesta Ukraina, kuras demogrāfiskā statistika beidzas ar to, ka 2022. gada janvārī 41,1 miljonam Ukrainas iedzīvotāju piedzimuši 18 062 bērni. Tagad valsts iedzīvotāju skaits noteikti zem 30 miljoniem, jo vairākus, pirms kara miljoniem cilvēku apdzīvotus Ukrainas apgabalus okupējusi Krievija un ap desmit miljoniem cilvēku patvērušies no kara ārzemēs. Nav nekāda pamata paredzēt, vai un cik daudz Ukraina atgūs gan no zaudētajām teritorijām, gan no zaudētajiem cilvēkiem, kuri varētu atgriezties, bet varētu arī neatgriezties Ukrainā kopā ar saviem ārzemēs dzimušajiem bērniem. Eiropas valstis pašlaik izmanto ukraiņus savas demogrāfiskās bilances izskaistināšanai vismaz atskaitēs. Ukraiņu jaundzimušie šajās valstīs tiek pieskaitīti patvēruma valstu, nevis izcelsmes valsts jaundzimušajiem. Priekšstatu par šādu jaundzimušo skaitu Latvijā dod fakts, ka Rīgas Dzemdību namā, kur piedzimst aptuveni 1/3 daļa no jaundzimušo kopskaita, 2023. gadā bēglēm no Ukrainas piedzimuši 87 bērni.
Grūtāk saprotami tie iemesli, kāpēc savus demogrāfiskos radītājus noslepenojusi Latvijas kaimiņvalsts Baltkrievija.
Pēc dzimstības saglabāšanas kritērija Latvija zaudē ne tikai Belgorodas apgabalam Krievijā. Ja zaudējam Belgorodai, tad loģiski, ka zaudējam arī abām pārējām Baltijas valstīm, lai gan atšķirību starp dzimstības izmaiņām Latvijā un Lietuvā varam nosaukt par nebūtisku:
| Jaundzimušie 2024. gada 5 mēnešos | Latvijā | Lietuvā | Igaunijā |
| Skaits | 5 309 | 7 780 | 4 121 |
| Procentos pret 2023. gada 5 mēnešiem | 86,2 | 89,9 | 93,7 |
Kārtējie salīdzinājumi izvērtušies Latvijai nepatīkamāk, nekā gribējās cerēt, taču tie nav nekādi zibeņi no skaidrām debesīm. Jau gada sākumā valdība apjauta, ka ilgāk ignorēt dzimstības samazinājuma radītājus būtu demonstratīvi un nepieklājīgi. 7. februārī pēc vairāku gadu pārtraukuma tika sapulcināta Demogrāfisko lietu padome - ministru sanāksme Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā. Padome pieprasīja no Labklājības ministrijas līdz 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā ziņojums par demogrāfijas politikas attīstību. Tagad norunājuši, ka ziņojumu ministrija vispirms atrādīs Demogrāfisko lietu padomei, kas sanakšot septembrī.
Ziņojuma gatavošana novilcināta ar aprēķinu, lai no tā neizrietētu nekādas prasības 2025. gada budžeta autoriem. Labi, lai būtu otrādi, ka ziņojumā daiļos vārdos izstāstīs to, ko no nākamā gada budžeta varētu saistīt ar demogrāfiju, kurā dzimstība rādītāji tiek iemudžināti starp daudziem citiem rādītājiem. Piena upes ķīseļa krastos ģimenēm ar bērniem stingri apsolīs aiznākamgad un vēl stingrāk - no 2030. un 2050. gada.
Labklājības ministrija tomēr ir izdarījusi neizbēgamo secinājumu, ka “politikas attīstība” praktiski ir tas pats, kas valsts budžeta izdevumu palielinājums. 1. jūlijā ministrija publiskoja savas prasības 2025. gada budžetam. Proti, izdevumu pieaugumu par 184 miljoniem eiro. Ministrija prasa naudu bērna piedzimšanas pabalsta, kopšanas pabalsta un ģimenes valsta pabalsta palielināšanai. Tāpat būtu jāpalielina gan pabalsts, gan atbalsts ģimenēm par slimu bērnu kopšanu, pabalsts aizbildņiem, adoptētājiem u.tml.
Statistiskajos datos ietvertās tendences ir tik draudošas, ka kaut kā uz tām reaģēt nāksies par spīti naudas trūkumam arī daudzu citu ar valsts pastāvēšanu saistītu vajadzību nosegšanai. Dati taču parāda, ka mazāk nekā desmit gados dzimstība sarukusi gandrīz uz pusi. Veiksim sezonālo svārstību neietekmētu salīdzinājumu par jaundzimušo skaitu vienā un tajā pašā mēnesī maijā:
| Gads | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| Skaits | 1 954 | 1 762 | 1 684 | 1 543 | 1 567 | 1 502 | 1 417 | 1240 | 1 094 |
No šādas skaitļu rindas neizriet, ka mazāk nekā desmit gados dzimstība saruks līdz nullei. Mehānisks šo skaitļu traktējums novestu līdz prognozei par jaundzimušo skaita samazinājumu atkal uz pusi līdz aptuveni 500 jaundzimušajiem gadā.
Lēnāku samazinājuma tempu iespējams pamatot ar to, ka jaundzimušo skaits cieši piesaistīts viņu potenciālo vecāku skaitam un jo īpaši potenciālo māšu skaitam. Tātad sieviešu skaitam vecumā, kādā daba ļauj radīt pēcnācējus. Šis vecuma intervāls ilgāks nekā desmit gadi, tāpēc dzimstības samazinājuma līknei ir uz leju vedošu kāpņu forma. Dzimstības strauja krituma periodus vajadzētu nomainīt stabilitātes periodiem uz to laiku, kamēr daudzskaitlīgāka paaudze iziet cauri bērnu radīšanai atbilstošam vecuma posmam. Tikai tad, kad daudzskaitlīgākas paaudzes vietā nāk mazskaitlīgāka paaudze, dzimstība atkal strauji samazinās, neraugoties ne uz kādiem dzimstības veicināšanas pasākumiem. Un otrādi: varbūt jaundzimušo skaits Latvijā pat mazliet pieaugs tad, kad lielākā daļa bērnu sāks dzimt sievietēm, kuras pašas dzimušas dzimstības pieauguma periodā pēc 1998. gada.
Mierinājumam der arī norāde uz Latvijas eiropeiskajām manierēm, kurās ietilpst
“Eurostat” informē, ka no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm pagājušajā gadā iedzīvotāju skats samazinājies 17 valstīs, bet pieaudzis 10 valstīs. Kopējais iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis no 447,40 miljoniem līdz 448,38 miljoniem cilvēku. Faktiskais iedzīvotāju skaits Eiropā pamanāmi lielāks, jo eiropieši ir arī ārpus ES jurisdikcijas palikušie 77 miljoni Lielbritānijas iedzīvotāju, kā arī šveicieši un norvēģi.
Iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropas Savienībā mazliet mazāks par vienu miljonu. Pieaugums atsācies pēc kovidgadiem, kad iedzīvotāju skaita samazināšanos diktēja ne tik daudz paaugstināta mirstība no epidēmijas un medicīniskās palīdzības dezorganizācijas, cik ieceļošanas ierobežojumi ar pamatojumu, ka tādējādi tiekot ierobežota slimības izplatība. Pēc šo ierobežojumu atcelšanas realizējas uzkrātais imigrācijas spiediens, taču parastā iekļūšana Eiropā no dienvidu valstīm pat komplektā ar ukraiņu bēgļiem tik tikko kompensē pamatiedzīvotāju izmiršanu. Lai cik skaļi žēlojas vācieši par ieceļotāju daudzumu, iedzīvotāju skaits valstī pērn sarucis no 83,8 līdz 83,3 miljoniem.
Leposimies ar piederību Eiropai, kas atšķiras no Krievijas. Arī tur dzimstība samazinās, taču samazinājums par 10,8 tūkstošiem jaundzimušo piecos mēnešos atbilst samazinājumam par 2,1%.
No Krievijas kopējā rādītāja ar dzimstības samazinājumu virs 10 procentpunktiem ļoti atšķiras tikai Belgorodas apgabals, kas šķiet loģiski, un Dieva mierā dusošais Kurgānas apgabals Sibīrijā, kas šķiet dīvaini. No otras puses, Krimā, kur ukraiņi spridzina dūšīgāk nekā Belgorodā, dzimstība sarukusi tikai par 1,2%. Varētu domāt tā, ka dzimstību saistībā ar karu samazina cilvēku bēgšana no kara darbības zonas. Aizmukt no Krimas - no pussalas - grūtāk nekā no Belgorodas.
Tālu no kara darbības vietām novietotā Čečenija ar karu tomēr cieši saistīta, jo čečeni karo gan Krievijas, gan Ukrainas pusē. Čečenu vīriešu gaitas pasaulē nav atņēmušas Čečenijai tradicionālo pirmo vietu Krievijas Federācijā dzimstības pieauguma tempa ziņā. Šā gada piecu mēnešu radītājs ir +8,8% jeb +1 033 jaundzimušie. Varam noticēt, ka Čečenijā izdevies iegriezt reālu dzimstības pieauguma karuseli, kad aizvien lielāks bērnu skaits izaug līdz potenciālo vecāku vecumam un nekavējas savas potences realizēt. Ļaunas mēles izsaka aizdomas, ka dzimstība daļēji esot atskaišu produkts jeb vienošanās starp Čečenijas diktatoru Kadirovu un Krievijas Federācijas diktatoru Putinu. Krievija finansējot Kadirova militārās un politiskās avantūras ar naudu, kas norakstīta uz ģimenēm ar fiktīvu bērnu skaitu.
