Depozīta sistēma

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien trešajam lasījumam atbalstīja ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti 83 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja būtisku principu maiņu attiecībā uz iecerēto depozīta sistēmu. Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ uzsāka likumprojekta sagatavošanu galīgajam lasījumam. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka aiz vienas no visaktīvāk virzītās idejas – par paplašinātu depozīta sistēmu, stāv atkritumu apsaimniekošanas organizācijas.

Depozīta sistēmas ieviešanu, kas ir svarīga vides piesārņojuma samazināšanai un resursu atkārtotai izmantošanai, atbalsta visa dzērienu ražošanas nozare Latvijā, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Deviņus gadus ilgusī depozītu sistēmas izveides epopeja rudenī varētu beidzot noslēgties. Saeimas deputātiem vēl atlicis nobalsot par šīs sistēmas izveidi un ieviešanu, trešajā lasījumā apstiprinot grozījumus Iepakojuma likumā. Taču tirgotājiem radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses. Lai tā nenotiktu, tirgotāji vēršas pie visām sistēmā iesaistītām pusēm un likumdevēja ar konkrētiem priekšlikumiem.

Latvijā paplašināto depozīta sistēmu, kurā par atlīdzību no iedzīvotājiem pieņemtu daudzveidīgu iepakojuma klāstu, var ieviest tādos pašos termiņos kā tradicionālo depozīta modeli,  norādīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvji.

Publisko un politisko diskusiju krustugunīs ir nonākusi dzērienu depozīta sistēma, kuras ieviešana Latvijā nu jau ir tikai laika jautājums. Diskusijā iesaistīto pušu viedokļi nereti ir atšķirīgi, tostarp arī sarunās par tehnisko risinājumu, lai depozīta sistēmas iepakojumu varētu efektīvi un ekonomiski sašķirot un apsaimniekot. Tas ir vērtīgi, jo ļauj iespējas un problemātiku apzināties no dažādiem skatpunktiem. Vispusīga izpratne ir galvenais faktors, lai iepakojuma depozīta sistēmu ieviestu vislabākajā iespējamā veidā, arī izmantojot to inženiertehnisko un intelektuālo kapacitāti, ko Latvijas uzņēmumi ir attīstījuši. Latvijā ir pasaules līmeņa mašīnbūves un IT uzņēmēji, un šīs zināšanas noteikti ir jāizmanto, plānojot iepakojuma depozīta sistēmu, turklāt izmantojot rītdienas, nevis vakardienas tehnoloģiju iespējas. Nedrīkstam arī aizmirst Eiropas Savienības (ES) izstrādātos ambiciozos plānus iepakojuma apsaimniekošanā, kas tuvā nākotnē radīs ne mazumu problēmu vairākās ES dalībvalstīs, arī Latvijā.

Runas par alternatīvām vai sistēmas paplašināšanu ir apzināta depozīta likumdošanas kavēšana, uzskata dzērienu un piena produktu ražotāji.

Kamēr Igaunijā un Lietuvā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma ir jau sen, bet Baltkrievija un visas citas sevi cienošas valstis to ieviesīšot tūlīt, Latvija turpina gatavoties šīs sistēmas ieviešanai kaut kad. Šādas gatavošanās rituālos ietilpst arī lūkošanās, kā depozīta sistēma darbojas citās valstīs. Paldies Igaunijas depozītsistēmas organizācijai Eesti Pandipakend (EP) par iespēju izsekot depozītpudeļu ceļam no taras savākšanas punkta Marjamā ciematā līdz to šķirošanas un pakošanas uzņēmumam Tallinā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbalstītās un pētījumu centra “SKDS” jūnijā veiktās aptaujas dati liecina, ka pašreizējo atkritumu konteineru sistēmu Latvijas iedzīvotāji uzskata par tikpat lietderīgu kā paredzēto depozīta sistēmu. Iespēju piemaksāt papildu 15 centus, iegādājoties dzērienus, lai pēc tam 10 centus atgūtu, nododot tukšās PET pudeles vai skārdenes, atbalsta 45% aptaujāto, savukārt iepakojumu šķirot bezmaksas konteineros ir gatavi teju tikpat daudz jeb 41%.

Latvija un Igaunija kopīgi risinās iepakojuma depozīta sistēmas jautājumu, šodien pēc pirmās Latvijas un Igaunijas valdību sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Igaunijas vēlme veidot vienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ar Latviju ir skaidrojama ar to, ka daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, tādējādi radot zaudējumus sistēmas uzturētājiem, sacīja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA "Eco Baltia" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Līdzās valdības apstiprinātajam likumprojektam par bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegumu no 2019.gada, dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana var būt sistēmisks risinājums Latvijas piekrastes piesārņojuma mazināšanai, preses konferencē pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē šodien plkst.11.40 paredzēts skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu.