Pirms galīgā lasījuma mēģina "saplosīt" dzērienu iepakojuma depozīta projektu

Grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti 83 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja būtisku principu maiņu attiecībā uz iecerēto depozīta sistēmu. Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ uzsāka likumprojekta sagatavošanu galīgajam lasījumam. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka aiz vienas no visaktīvāk virzītās idejas – par paplašinātu depozīta sistēmu, stāv atkritumu apsaimniekošanas organizācijas.

Jau vairāku mēnešu garumā tiek īstenota masīva sabiedriskās domas kampaņa, aiz kuras skaidri redzamas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu intereses.

17.septembrī Rīgā, Doma laukumā prezentēja Latvijas inženieru radītu iekārtu, kas spēj atpazīt dažādus iepakojuma veidus. Pasākums, kurā kā īpašie viesi uzaicināti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, notiek stundu pirms komisijas sēdes, kurā politiķiem jālemj, kādai būt dzērienu depozīta sistēmai Latvijā.

Likumprojekts paredz radīt līdzīgu sistēmu, kā mūsu kaimiņvalstīs. Savukārt prezentācijas pasākums notiek ar saukli “par paplašinātu depozītu”, lai radītu kaut ko līdz šim nebijušu. Iekārtas prototipu izrāda ar atkritumu apsaimniekotāja “Zaļais punkts” atbalstu.

“Mēs bijām pirmie, kas nopirka šo paplašinātā depozīta aparātu un ļāvām visiem ar viņu iepazīties. Filmējām, demonstrējām. Tā kā viennozīmīgi mēs esam investējuši tajā, lai šī kustība sāktos, jo mūs pamatā interesē pārstrādājams materiāls. Šīs visas depozītu sistēmas, visa Eiropa, ir mūsu klienti, mums pārdod materiālu, lai mēs viņu pārstrādātu,” saka “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Paralēli šomēnes tiek prezentēta vēl viena līdzīga veida iekārta. Tās radīšanā savukārt investējis atkritumu biznesa pārstāvis Jānis Vilgerts, kurš ir viens no uzņēmuma “Zaļā josta” līdzīpašniekiem. Gan “Zaļajam punktam”, gan “Zaļajai jostai” daļa no biznesa ir izlietoto iepakojumu apsaimniekošana un tā daļa, kuru paredzēts savākt caur depozīta sistēmu, ir viena no vērtīgākajām izejvielām šajā tirgū.

Vēl līdz pavasarim atkritumu apsaimniekošanas nozare iestājās pret depozīta sistēmas ieviešanu. Taču tagad tieši tās mēģina pārliecināt sabiedrību iet viņu norādītajā ceļā: uzreiz sākt ar paplašinātas depozīta sistēmas veidošanu.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs, “Zaļā josta” līdzīpašnieks Jānis Vilgerts saka: “Investīciju apjoms ir ļoti līdzīgs. Faktiski mums jāpasaka, ka, mūsuprāt, arī racionāli būtu depozīta sistēmu integrēt tajā sistēmā, kas ir no 15 gadu laikā veidota.”

Kampaņa sākās maija beigās - neilgi pirms likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā. Atkritumu biznesa pārstāvji parakstīja vienošanos ar dažām nevalstiskām organizācijām, tai skaitā pašvaldību savienību. Kampaņai tika izveidota lapa “Facebook”. Un paralēli vietnē “Mana balss” uzsāka iedzīvotāju balsu vākšanu par paplašinātu depozītu.

Savukārt Saeimā pirms trešā lasījuma parādījās priekšlikumi, tai skaitā par paplašinātas depozīta sistēmas veidošanu, kas jau būtiski maina likumprojekta sākotnējo domu. Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka par šiem priekšlikumiem komisijas sēdē teica: “šie priekšlikumi ir par to, lai depozīta sistēma netiktu ieviesta. Bet, ja to ieviesīs, lai tā būtu atkritumnieku kontrolēta”. Šo domu intervijā raidījumam “de facto” papildina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) jurists Pēteris Liniņš: “Es domāju, ka šis jēdziens tiek popularizēts, lai torpedētu šo klasisko depozīta sistēmu un nepieļautu viņas īstenošanu, un vēl vairāk nepieļaut īstenošanu caur dzērienu ražotājiem, kā to paredz Eiropas Savienības tiesību normas, attiecīgās direktīvas, kas nosaka, ka tieši ražotāji ir atbildīgi par depozīta sistēmas vai ražotāju atbildības sistēmas, sava iepakojuma savākšanu un apmaksāšanu.”

Dzērienu ražotāji depozīta sistēmu nevar ieviest bez atbalsta no tirgotāju puses. Viens no lielākajiem tirgotājiem šobrīd nesolās būt viennozīmīgs partneris ražotāju atbalstītajam ceļam. “Mēs uzskatam, ka vajag sākt ar to pamatu, bet sistēmu veidot tomēr tā, lai nākotnē viņu varētu paplašināt,” saka “Maxima Latvija” valdes loceklis Jānis Vanags.

Priekšlikumus par plašākas iepakojuma depozīta sistēmas veidošanu iesniedza Zaļo un zemnieku deputāte Dana Reizniece-Ozola, kā arī Attīstībai/Par! deputāts Artūrs Toms Plešs, kurš vienlaikus ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs.

“Es savus priekšlikumus sagatavoju arī konsultējoties ar Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu asociāciju. Protams, praktiskās iespējas ir ļoti svarīgas, ja mēs vispār domājam par paplašināto depozīta sistēmu, jo vissliktākais būtu, ja mēs nāktu ar kādiem priekšlikumiem, kas nav reāli,” saka Reizniece-Ozola.

Savukārt Plešs priekšlikuma iesniegšanu pamato šādi: “Mana doma nebija, lai 2022.gadā papildus stikla, plastmasas un skārdeņu dzērienu iepakojumiem būtu vēl virkne citu. Tas vienkārši iedotu likuma rāmi, lai ražotāji un tirgotāji, un tie, kas iepērk šos depozīta automātus, kas savāc automātiski, lai viņi jau šajā brīdī padomātu par tādu sistēmu iegādi, kas nākotnē šo sistēmu varēs attīstīt un papildināt. Lai nebūtu jāveic investīcijas dubultā, ja VARAM, vai likumdevējs izdomā, ka mums vajag vēl citas iepakojuma vienības pievienot klāt.”

Par šo Pleša priekšlikumu komisijā nobalsoja pieci deputāti no Attīstībai/Par un Saskaņas, pret - bija pieci, divi atturējās. Līdz ar to priekšlikumi par paplašinātu depozītu tika noraidīti. Tomēr Saeimai būs jāatgriežas pie jautājuma par paplašinātu depozīta sistēmu - tai iesniegti arī portālā “Mana balss” savāktie iedzīvotāju paraksti par paplašinātu depozītu. Taču praksē nevienā Eiropas valstī nedarbojas sistēma, kurā pieņemtu plašu taras klāstu.

“Tagad depozīta sistēmā ir, varētu teikt, renesanse Eiropā. Daudzas valstis sāk apsvērt, vai nolēmušas ieviest šādu sistēmu. Lielbritānija, Skotija, arī Slovākija, un vairākas citas valstis, kas ir paziņojušas. Arī tādas valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības - Baltkrievija, arī Turcija. Jo saprot, ka tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mēs varam dabūt atpakaļ tik daudz iepakojuma veidu. Bet, protams, ka visu iepakojumu caur depozīta sistēmu laist būtu diezgan sarežģīti, jo lielai daļai no iepakojuma nav nekāda tirgus vērtība, neviens īsti negrib vākt. Un tas, protams, apdraud apgrūtinātā depozīta sistēmas darbību, jo kādiem uzņēmumiem vajadzētu principā subsidēt citus, un tas varētu būt sarežģīti,” saka biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Vilgerta pārstāvētie uzņēmumi “Zaļā josta” un “BAO” nesen kā sākuši atbalstīt basketbola klubu “VEF Rīga”. Kluba vadībā ir Edgars Jaunups, kurš partijas “Latvijas Attīstībai” valdē ir kopā gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, gan ar strīdīgo priekšlikumu par plašāku depozītu iesniedzēju Plešu.

Juris Pūce uz jautājumu “vai tas nevar ietekmēt partijas biedru lēmumu par to, kā rīkoties depozīta gadījumā” atbild: “Nē, nevar!” Arī Plešs noliedz šādu iespējamību.

Vilgerts noraida, ka par šo atbalstu gaidītu pretī kādu īpašu labvēlību no partijas politiķiem: “Es domāju, tas ir nedaudz naivi, sevišķi mūsdienās par tādām lietām runāt. [Kāpēc?] Nu kā jums šķiet, ja es gribētu atbalstīt un gūt kaut kādu labumu, es to nekad nebūtu afišējis. Mēs neslēpjamies, mēs rādām visu - re, kur ir! Izdariet secinājumus, kādus gribat.”

Paralēli cīņai par paplašinātu depozītu notiek arī mēģinājums panākt, lai depozīta operatoru varētu veidot ne tikai dzērienu ražotāji un tirgotāji, kā tas šobrīd ierakstīts likumprojektā, bet arī atkritumu apsaimniekotāji.