Prasības dzērienu depozīta sistēmai sola izstrādāt pēc iespējas ātrāk

Ministru kabineta noteikumus, kuri sīkāk definēs, kādas prasības būs jaunajai dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) centīsies izstrādāt pēc iespējas ātrāk un tie būs jāpieņem līdz nākamā gada vidum, sacīja VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.

Šie noteikumi regulēs to, kā darbosies depozīta sistēma, precizēs operatora pienākumus, regulēs depozītu sistēmas maksu, kāda veida dzērienu iepakojumi tiks iekļauti depozīta sistēmā un citus aspektus.

"Ja daudziem šķiet, ka 2022.gads vēl ir ļoti tālu, tad jāatgādina, ka saspringts darbs būs gan ministriju un Valsts vides dienesta pusē, gan pēc tam operatoram, lai sistēmu izveidotu," sacīja Plešs.

Viņš apliecināja, ka dzērienu iepakojuma ražotāju un tirgotāju nevalstiskās organizācijas ir paudušas gatavību veidot depozīta sistēmas operatoru, kā tas ir paredzēts Iepakojuma likumā. Savukārt valsts operatora izveidē neiesaistīsies.

"Mums ir būtiski, lai šo operatoru veido paši dzērienu ražotāji, iepakotāji, tirgotāji, arī nodrošinot dzērienu iepakojumu savākšanu atpakaļ. Tas, kādā veidā viņi vienojas par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas izveidi, ir tikai un vienīgi viņu pašu kompetencē," uzsvēra Plešs, atgādinot, ka šādā veidā sistēmas operators ir izveidots gan Igaunijā un Lietuvā, gan vēl virknē Eiropas valstu. Operatoram pieteikums būs jāiesniedz Valsts vides dienestā līdz nākamā gada beigām.

Savukārt izlietoto dzērienu iepakojumu pieņemšanas sistēma būs jāpiedāvā sistēmas operatoram, slēdzot vienošanās ar tirgotājiem un, iespējams, citiem iepakojuma pieņēmējiem. Piemēram, vietās, kur iepakojuma pieņemšanu nevarētu nodrošināt tirgotāji, tie varētu būt atkritumu dalītās pieņemšanas punktu apsaimniekotāji un tamlīdzīgi.

"Sistēmai tomēr ir jābūt daudzveidīgai, jo mēs Latvijā dzīvojam atšķirīgi. Tādēļ arī ir lēmums par kombinētu mehānismu. Būs gan automāti, gan manuālas depozīta iepakojuma pieņemšanas vietas. Manuālā pieņemšana galvenokārt attieksies uz mazākiem veikaliņiem, kur nav iespēju veikt ieguldījumus automātu uzstādīšanai. Automātos tiks izsniegti čeki vai varēs saņemt bezskaidras naudas pārskaitījumu, bet, nododot depozīta iepakojumus manuālās pieņemšanas vietās, varēs saņemt arī skaidru naudu. Ar čekiem savukārt varēs norēķināties tirdzniecības vietās, kuras pārdod dzērienus depozīta iepakojumā," skaidroja Plešs.

Pieņemšanas sistēmas tehniskais risinājums būs viens no kritērijiem, kuru analizēs Valsts vides dienests, vērtējot operatoru pieteikumus.

Arī depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas precīzi varēšot pateikt tikai pēc operatora izvēles. "Iepriekš tas tika lēsts ap 25 miljoniem eiro. Tas ietver loģistikas tīkla izveidi, depozīta automātu iegādi un citas saistītās lietas. Vienlaikus precīzāk to varēs pateikt, kad būs saņemti depozīta sistēmas operatoru piedāvājumi, jo izmaksas ir tieši saistītas ar to, cik depozīta pieņemšanas vietu būs Latvijas teritorijā," skaidroja Plešs.

"Savukārt ieguvums, ko skaidri parāda kaimiņvalstu pieredze, ir augstie dzērienu iepakojumu savākšanas rādītāji - ap 90%. Tas saskan arī ar Eiropas mērķiem, kuri paredz, ka 2025.gadā ir jāsavāc vismaz 77% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu, bet 2029.gadā - 90%. Raugoties gan uz kaimiņvalstu, gan pasaules pieredzi, redzam, ka depozīta sistēma ir pietiekami efektīva, lai nodrošinātu savākšanas rādītājus," uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs.

Tieši kāda būs depozīta maksa, kuru pievienos depozīta sistēmā iekļauto dzērienu iepakojumu cenai veikalos, vēl lems, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Taču Plešs pauda, ka līdz šim minētie 10 eiro centi būtu labs līdzsvars.

"Te ir jāatrod balanss starp to, lai maksa no vienas puses nemotivētu krāpties un viltot depozīta sistēmas etiķetes, bet no otras motivētu šīs pudeles nodot. Ja mēs depozīta maksu noteiksim augstu - piemēram, 50 eiro centus par vienu iepakojumu -, visdrīzāk parādīsies "apķērīgi" cilvēki, kuri sistēmu centīsies izmantot savā labā. Ja maksa būs pārāk zema - 1 vai 2 eirocenti, cilvēkiem būs ļoti zema motivācija iepakojumu nest un nodot. Domāju, ka 10 eiro centi ir labs balanss," sacīja Plešs.

Viņš arī atzina, ka depozīta sistēmā iekļauto dzērienu iepakojumu cena noteikti sadārdzināsies vairāk nekā par depozīta maksu, jo operators noteikti iekļaus arī savas investīciju izmaksas. Taču viņš apšaubīja publiski izskanējušos aprēķinus, ka kopējais sadārdzinājums varētu būt 15-17 eiro centi vienam dzēriena iepakojumam.

"Tik lielas izmaksas, kā šajā aprēķinā, tās nevarētu būt. Turklāt tas būs tieši saistīts ar depozīta sistēmas apsaimniekošanas plānu - cik daudz būs pieņemšanas vietu, cik daudz no tā būs automāti, kāds būs loģistikas tīkls u.c. Ir jāsaprot, ka vides aizsardzība kaut ko arī maksā, taču tas ir visu interesēs. Tieši tādēļ jau depozīta sistēma tiek ieviesta - lai Latvijas vide kļūtu tīrāka," uzsvēra Plešs.

Jau vēstīts, ka Saeima oktobra beigās pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra. Sistēma paredz, ka iedzīvotāji varēs nodot atpakaļ noteiktus izlietotu dzērienu iepakojumu veidus, atpakaļ saņemot depozīta maksu, kura būs iekļauta šo dzērienu cenā veikalos. Par depozīta sistēmas darbību būs atbildīgs operators, kuru konkursā izvēlēsies Valsts vides dienests. Konkursā varēs pieteikties līdz 2020.gada 30.decembrim.