Latvijā jāievieš depozīta sistēma, kas izlietoto iepakojumu spēs pazīt ar mākslīgo intelektu

Publisko un politisko diskusiju krustugunīs ir nonākusi dzērienu depozīta sistēma, kuras ieviešana Latvijā nu jau ir tikai laika jautājums. Diskusijā iesaistīto pušu viedokļi nereti ir atšķirīgi, tostarp arī sarunās par tehnisko risinājumu, lai depozīta sistēmas iepakojumu varētu efektīvi un ekonomiski sašķirot un apsaimniekot. Tas ir vērtīgi, jo ļauj iespējas un problemātiku apzināties no dažādiem skatpunktiem. Vispusīga izpratne ir galvenais faktors, lai iepakojuma depozīta sistēmu ieviestu vislabākajā iespējamā veidā, arī izmantojot to inženiertehnisko un intelektuālo kapacitāti, ko Latvijas uzņēmumi ir attīstījuši. Latvijā ir pasaules līmeņa mašīnbūves un IT uzņēmēji, un šīs zināšanas noteikti ir jāizmanto, plānojot iepakojuma depozīta sistēmu, turklāt izmantojot rītdienas, nevis vakardienas tehnoloģiju iespējas. Nedrīkstam arī aizmirst Eiropas Savienības (ES) izstrādātos ambiciozos plānus iepakojuma apsaimniekošanā, kas tuvā nākotnē radīs ne mazumu problēmu vairākās ES dalībvalstīs, arī Latvijā.

Lielai daļai Latvijas sabiedrības mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir mazpazīstama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nozares uzņēmumi ražo galvenokārt industriāla pielietojuma produkciju, pavisam nelielu daļu veido plaša patēriņa preces. Līdz ar to nozares produkcija nav redzama TV reklāmās un lielveikalu plauktos. Otrkārt, vairāk nekā 80% no saražotā tiek eksportēts. Lielākā daļa eksporta nonāk Eiropas ekonomiskās telpas valstīs, bet kopumā eksporta ģeogrāfija aptver vairāk nekā 100 valstis. Kopumā 2018. gadā nozares uzņēmumi ir realizējuši produkciju 1,6 miljardu eiro vērtībā, no kā ap 1,3 miljardus eiro veidoja eksports, kas Latvijas mērogiem ir pietiekami nozīmīgs apjoms, ierindojot mašīnbūvi un metālapstrādi kā otru lielāko preču eksporta nozari aiz kokapstrādes.

Kas atšķir mašīnbūves un metālapstrādes nozari Latvijā no citām valstīm? Latvijā nav lielu starptautisku korporāciju, kas ražo masveida produkciju, nozarē pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi. Līdz ar to viena no būtiskākajām priekšrocībām ir elastība un individuāli pielāgotu risinājumu piedāvāšana klientam. Ir daudz uzņēmumu, kuri nevis piedāvā izvēlēties standarta risinājumu, bet kuriem katrs projekts ir kā jauns produkts, kurš ir pielāgots konkrētā klienta vajadzībām un specifikai.

Atgriežoties pie depozīta sistēmas aktualitātes, mūsuprāt, pašlaik piedāvātais dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modelis ir tehnoloģiski novecojis, proti, tas ir dārgs automāts, kura pamatfunkcija ir svītrkoda nolasīšana, paredzot pieņemt tikai nelielu daļu dzērienu iepakojuma, pamatā PET pudeles. Turklāt tikai tās, par kuram patērētājs ir iemaksājis ķīlā savu naudu, ko cer atgūt, pudeli nododot.

Jau tagad sabiedrībā izskan runas, ka patērētāji depozīta sistēmā vēlas nodot vairāk par pāris dzērienu pudelēm, un ir skaidrs, ka sistēma nākotnē būs jāpaplašina. Tikmēr runas par standarta depozīta sistēmas paplašināšanu vēlāk ir apšaubāmas, jo nevienā ES dalībvalstī, kurā ir depozīta sistēma, šāda iecere nav izdevusies. Tā vietā noteikts samazināts iepakojuma apsaimniekoto kategoriju apjoms. Tāpēc mēs aicinām jau tagad domāt par jaunu, perspektīvu tehnoloģisko risinājumu, kas paredzēs iespēju paplašināt iepakojumu kategorijas arī nākotnē, nevis ieviest primitīvu uzskaites aparātu un pēc tam domāt, kā to pielāgot paplašinātai iepakojuma vākšanai un cik tas maksās.

Apvienojoties vadošajiem Latvijas mašīnbūves inženieriem un IT speciālistiem, ir izstrādāts piedāvājums, kas nodrošinātu nepieciešamo sistēmas elastību plašākam iepakojuma lokam, nekā pašlaik paredz klasiskā sistēma. Vīzija, ko nozare ir gatava realizēt jau šogad, - paplašinātā depozīta sistēmas pieņemšanas punkti prot patstāvīgi, bez cilvēka papildu iesaistes atšķirt un uzskaitīt iepakojumu, par kuru ir iemaksāta ķīlas nauda, vienlaikus pieņemot arī iepakojumu, kas atrodas ārpus depozīta sistēmas un piedāvājot patērētājam par to atlīdzību. Tas ļautu savākt un otrreiz pārstrādāt vairāk iepakojuma, tādējādi samazināt atkritumu daudzumu, ko citas depozīta sistēmas pēc būtības risina tikai daļēji. Paplašinātā depozīta sistēmas tehniskie un IT risinājumi ļautu uzskaitīt, personalizēt nodoto iepakojumu, to sasaistot ar iepakojuma piegādātāju. Sistēmas risinājuma pamatos tiek izmantoti rezultāti no gadiem ilgas datorredzes un robotmanipulatoru sistēmu izpētes, kuru vadībā iesaistīts mākslīgais intelekts. Sistēmas izstrādes komanda ir gatava piedāvāt dažāda apjoma depozīta pieņemšanas punktu risinājumus - liela apjoma iepakojuma nodošanai, kā arī vidēja un maza neatkarīgi no tā atrašanās vietas - vai tās būtu iekštelpas vai ārtelpas.

Kā mašīnbūves rūpniecības nozari pārstāvošā organizācija aicinām lēmumu pieņēmējus rūpīgi un gudri spert tālākos soļus attiecībā uz depozīta sistēmas kritēriju izstrādi un ieviešanu, kā arī ņemt vērā to, ka Latvijas uzņēmējiem jau ir nepieciešamā tehnoloģiskā gatavība un augstas raudzes kompetence, lai nāktu klajā ar inovatīviem, tālredzīgiem iepakojuma savākšanas risinājumiem un nodrošinātu to ražošanu un ieviešanu nepieciešamajā apjomā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais