Latvija un Igaunija kopīgi risinās iepakojuma depozīta sistēmas jautājumu, šodien pēc pirmās Latvijas un Igaunijas valdību sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, ka daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, tādējādi radot zaudējumus sistēmas uzturētājiem, Kučinskis sacīja, ka minētais jautājums netika šodien apspriests, tomēr šo jautājumu tuvākajā laikā pārrunās abu valstu atbildīgie ministri.
Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada.
Šī mēneša sākumā Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers pauda gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.
Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada. "Nešķiet, ka dzērienu tirdzniecībā starp Igauniju un Latviju palēninās, drīzāk otrādi. Vienlaikus pieaug tā iepakojuma daudzums, ko nav iespējams nodot, un tam ir paralizējošs efekts uz mūsu iepakojuma depozīta sistēmu, kas pašlaik darbojas labi," sacījis Kīslers.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA "Eco Baltia" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs aģentūrai LETA komentēja, ka Igaunijas vēlme veidot vienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ar Latviju ir skaidrojama ar to, ka daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, tādējādi radot zaudējumus sistēmas uzturētājiem.
"Ir saprotama Igaunijas interese veidot vienotu depozīta sistēmu, jo daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, kas rada zaudējumus Igaunijas depozīta sistēmas uzturētājiem, jo tiek izmaksāta nauda, kas pērkot dzērienu nav bijusi iemaksāta depozītā. Tie, protams, ir zaudējumi, ņemot vērā, ka igauņi ir iecienījuši Latvijas veikalus kā regulāras iepirkšanās vietas, īpaši pierobežā un tas ir radījis acīmredzamu satraukumu mūsu ziemeļu kaimiņiem," teica Simanovičs.
Tikmēr "Venden" izpilddirektors Aldis Škutāns norādīja, ka pirms lemt par šādu soli, Latvijai šis jautājums ir jāvērtē no finansiālā viedokļa. "Igauņiem šī sistēma jau ir sen ieviesta un tā ir jau "iestaigāta taciņa". Komunicējot ar igauņu kolēģiem un partneriem, redzam, ka viņi diezgan pozitīvi novērtē šo sistēmu. Tāpēc nevaram apgalvot, ka tas nebūtu jēdzīgi. Galvenais jautājums, kā mēs to visu varam sakārtot un kāds būs sausais atlikums, kas gala rezultātā paliks uzvarētājos," viņš teica.