Uzņēmums: Igaunija ar Latviju vēlas veidot vienotu iepakojuma depozīta sistēmu zaudējumu dēļ

Igaunijas vēlme veidot vienotu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ar Latviju ir skaidrojama ar to, ka daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, tādējādi radot zaudējumus sistēmas uzturētājiem, sacīja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA "Eco Baltia" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

"Ir saprotama Igaunijas interese veidot vienotu depozīta sistēmu, jo daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, kas rada zaudējumus Igaunijas depozīta sistēmas uzturētājiem, jo tiek izmaksāta nauda, kas pērkot dzērienu nav bijusi iemaksāta depozītā. Tie, protams, ir zaudējumi, ņemot vērā, ka igauņi ir iecienījuši Latvijas veikalus kā regulāras iepirkšanās vietas, īpaši pierobežā un tas ir radījis acīmredzamu satraukumu mūsu ziemeļu kaimiņiem," teica Simanovičs.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka Igaunijā depozīta sistēma tika izveidota pirms 13 gadiem, kad šķirošanas konteineru sistēma vēl nebija attīstīta, lielveikali tika tikai būvēti un ļāva projektos paredzēt vietu depozīta sistēmas infrastruktūrai. "Depozīta sistēma ir novecojusi atkritumu apsaimniekošanas sistēma, un paredz apsaimniekot tikai mazu daļu no iepakojuma - PET un alus pudeles, kā arī skārdenes - tātad vērtīgāko no materiāliem," pauda Simanovičs.

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijas pašvaldības ir investējušas lielus līdzekļus, lai iedzīvotājiem bez maksas būtu pieejami iepakojuma šķirošanas konteineri.

Tikmēr "Venden" izpilddirektors Aldis Škutāns, komentējot Igaunijas vides ministra Sīma Kīslera pausto par nepieciešamību veidot Latvijas un Igaunijas kopīgu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, norādīja, ka pirms lemt par šādu soli, Latvijai šis jautājums ir jāvērtē no finansiālā viedokļa. "Igauņiem šī sistēma jau ir sen ieviesta un tā ir jau "iestaigāta taciņa". Komunicējot ar igauņu kolēģiem un partneriem, redzam, ka viņi diezgan pozitīvi novērtē šo sistēmu. Tāpēc nevaram apgalvot, ka tas nebūtu jēdzīgi. Galvenais jautājums, kā mēs to visu varam sakārtot un kāds būs sausais atlikums, kas gala rezultātā paliks uzvarētājos," viņš teica.

Jau ziņots, ka Kīslers paudis gatavību rosināt izveidot Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma kopīgu depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada, savukārt Latvijā sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēji, vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.

Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Sistēmas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.