Līdzās valdības apstiprinātajam likumprojektam par bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegumu no 2019.gada, dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana var būt sistēmisks risinājums Latvijas piekrastes piesārņojuma mazināšanai, preses konferencē pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš pauda, ka jautājums par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ticis pārrunāts ar uzņēmējiem, kā arī Saeimā esot vairāki deputāti, kas pauduši atbalstu šādai iniciatīvai. Taujāts, vai, viņaprāt, depozīta sistēma tiks ieviesta laikā līdz 13.Saeimas sasaukumam, Gerhards pauda pārliecību, ka, neraugoties uz zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) pretējo nostāju, līdz oktobrim likumprojekts par to tiks izskatīts vismaz Saeimas pirmajā lasījumā. Gerhards norādīja, ka tas radītu priekšnoteikumu likumprojekta izskatīšanai arī nākamajā Saeimas sasaukumā.
"Mēs redzam, ka tas [jūras piekrastu monitorings] apstiprina faktus, par kuriem šodien runā visā pasaulē - par piesārņojumu, kas nonāk jūrā. Diemžēl, plastmasa un citi atkritumi nonāk dažādos jūras organismos, zivīs, kas beigās nonāk arī līdz cilvēkiem, atstājot nopietnu iespaidu gan uz veselību, gan vispārējām izmaksām, gan arī vidi kopumā," argumentēja ministrs.
Savukārt Vides izglītības fonda eksperts Jānis Ulme pauda, ka, interpretējot Latvijā pieejamos datus, nav neviena argumenta, kas izturētu kritiku dzeramā iepakojuma depozīta sistēmas neieviešanai.
"Pamata depozīta frakcijas ir apmēram 27% no kopējā atkritumu apjoma. Otra lieta, kas ir ārkārtīgi būtiska - vērojot, kāda tipa atkritumu noslodze ir uz piekrastes zonu, [..] pēc starptautiskiem datiem, četras piektdaļas ir depozīta frakcijas. Tad vēl ir plastmasas un stikla tara, plus vēl vienreizējie trauki un iepakojumi. Ja šajos datos ieskatītos no divdesmito stāvu logiem, nevarētu būt iebildumi pret depozīta sistēmu pēc definīcijas," sacīja Ulme, piebilstot ka praksē nav nevienas valsts, kurā šādas sistēmas ieviešana būtu izrādījusies ekonomiski neizdevīga.
Kā ziņots, lai Latvijā ieviestu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jūlijā Valsts kancelejā izvērtēšanai Ministru kabinetā iesniedza papildinātus grozījumu projektus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis.
"Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijā dotajam uzdevumam" VARAM turpinājusi darbu pie tā, lai saskaņotu ar depozīta sistēmu saistītus likumprojektus. Ministrija rīkoja tikšanos un nosūtīja vēstules Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) un Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) ar aicinājumu izvērtēt sagatavotos likumprojektus, kā arī iesniegt priekšlikumus, iebildumus vai precizējumus. Sadarbībā ar LTA un LTRK ministrija veikusi precizējumus atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem.
Balstoties uz dotajiem uzdevumiem, VARAM priekšlikumus likuma grozījumiem saņēmusi arī no uzņēmuma "Coca Cola HBC". No Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas atkārtoti tika saņemta vēstule ar iebildumu par abu likumprojektu virzību, tāpat arī LTRK un Zemkopības ministrija atkārtoti atsūtījusi iebildumus par likumprojektu.
Neraugoties uz to, likumprojekti papildināti ar iespējamajiem uzlabojumiem un iesniegti atkārtotai izvērtēšanai valdībā.
Jau vēstīts, ka iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Sistēmas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.
Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē, uzskata VARAM.
Depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma.
Sistēmas ieviešanai iebilst vairāki uzņēmēju vides pārstāvji un Zemkopības ministrija.