Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome). Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci - 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi - Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai - 0,5% no IKP apmēra.
Pieaugušā pieprasījumu pēc alus dēļ, ko veicināja siltie laika apstākļi maijā, daļai Latvijas ražotāju jau iztukšotas noliktavas, un iestājies produkcijas deficīts, jo pieprasītais alus daudzums pārsniedzis piedāvāto daudzumu.
Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, pastāstīja dārzeņu un augļu pārstrādātāja "Kronis" valdes loceklis Aivars Svarenieks.
Jau nākamgad valdība 2019.gada budžetu varētu izveidot bez deficīta, iespējams pat ar pārpalikumu, šorīt intervijā Latvijas Telelevīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Rīgas dome šodien apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.
Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2011.gadā sasniedza 488,7 miljonus latu jeb 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds - 6,028 miljardus latu jeb 42,2% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lai nākamā gada valsts budžeta konsolidācijā rastu papildu 50 miljonus latu, jāatgriežas pie funkciju izvērtēšanas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.
Panāktā vienošanās par budžeta konsolidācijas apmēra samazināšanu, ļaus 2011.gadā sasniegt budžeta deficītu zem 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), biznesa portālam "Nozare.lv" teica "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.
Rīgas domes prezidijs šodien nolēma virzīt izskatīšanai domes sēdē sagatavoto budžeta grozījumu projektu, kurā budžeta deficītu plānots palielināt par 12,5 miljoniem latu, tādējādi pašvaldības 2010.gada budžeta deficīts varētu sasniegt 32,4 miljonus latu.
Eiropas Komisijas sniegtā informācija par Latvijas valsts kopbudžeta deficīta līmeni 2009.gadā, rēķinot pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas, liecina, ka deficīts pērn bijis 1,19 miljardi latu, kas ir 8,98% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir mazāk nekā Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.
Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreous ir kritizējis ES piedāvāto plānu cīņai ar valsti pārņēmušo finanšu krīzi. Viņš uzskata, ka plāns ir pārlieku lēns un bikls.