Latvijas kopbudžetā desmit mēnešos izveidojies 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā norādīja, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada desmit mēnešos veidoja 9,32 miljardus eiro, bet izdevumi bija 9,73 miljardu eiro apmērā.
FM skaidroja, ka bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada desmit mēnešiem.
"Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro," norādīja ministrijā.
Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem.
FM prognozēja, ka līdz 22.novembrim apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai vispārējās valdības budžeta bilanci 2020.gadā pasliktinās par 1,27 miljardiem eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet oktobra beigām faktiski bija izlietoti apmēram 0,8 miljardi eiro.
Savukārt, 2020.gadā vispārējās valdības budžetā, pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.
Ministrijā informēja, ka subsīdijas un dotācijas kopbudžetā šā gada desmit mēnešos pieauga par 401,3 miljoniem eiro jeb 23,5%, lielu daļu novirzot "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos Covod-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā.
"Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un saistībā ar Covid-19. Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem kopbudžetā pieauguši par 309,1 miljonu eiro jeb 11,6%, to sekmēja pieaugušie pensiju izdevumi pensiju indeksācijas dēļ pērn oktobrī, gan arī augstāki pārējo pabalstu izdevumi, daļēji arī Covid-19 ietekmē," skaidroja FM.
Ministrijā norādīja, ka kopbudžetā desmit mēnešos sarukuši preču un pakalpojumu, kā arī kapitālie izdevumi, attiecīgi par 24 miljoniem eiro jeb 2,1% un 13,9 miljoniem eiro jeb 1,6%, ko ietekmēja zemāki izdevumi pašvaldību budžetā. Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai auguši par 71 miljonu eiro jeb 3,4%, līdzīgā līmenī palielinoties valsts un pašvaldību budžetos.
Tāpat FM uzsvēra, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pēc būtiskā sarukuma gada otrajā ceturksnī, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši pieaugumu, īpaši oktobrī - par 5,4%, tomēr kopumā desmit mēnešos bija par 23,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Tāpat nodokļu ieņēmumi par 595,6 miljoniem eiro jeb 7,5% atpaliek no budžetā plānotā, būtiski pasliktinot kopbudžeta bilanci. FM skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijā un citās valstīs ieviestie ierobežojumi ir būtiski bremzējuši aktivitāti ekonomikā, ietekmējot gan ražošanas, gan arī patēriņa apmērus, kā rezultātā arī nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plāna, kas gatavots pērn un tika balstīts uz pieņēmumiem, ka ekonomika šogad piedzīvos izaugsmi.
"Visnozīmīgāk nodokļi samazinājušies ierobežojumu vissmagāk skartajās nozarēs - izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta, arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē. Arīdzan būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem," atzina ministrijā.
FM piebilda, ka šogad samazinājušies visu lielāko nodokļu - PVN, sociālās apdrošināšanas iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi saistībā ar UIN maksāšanas sistēmas reformēšanu un attiecīgi zemu ieņēmumu līmeni 2019.gadā, saņemti par 148,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Ministrijā norādīja, ka visnozīmīgāk šogad sarukuši PVN ieņēmumi, samazinoties par 102,8 miljoniem eiro jeb 4,7% salīdzinājumā ar 2019.gada desmit mēnešiem, savukārt PVN ieņēmumu plāns netika izpildīts par 305,8 miljoniem eiro jeb 12,9%. "Pēdējos mēnešos gan vērojams, ka, piemēram, tāda nozare kā tirdzniecība strauji atgūstas un PVN maksājumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieaug. To galvenokārt sekmēja noteikto ierobežojumu mazināšana un ekonomikas atgūšanās trešajā ceturksnī," pauda FM.
Ieņēmumos no akcīzes nodokļa saistībā ar likmju celšanu vērojams salīdzinoši mazāks kritums, proti, par 7,1 miljonu eiro jeb 0,8%, tomēr tie būtiskā apmērā atpaliek no plānotā. Akcīzes nodokļa plāna neizpilde desmit mēnešos bija 113,3 miljoni eiro jeb 11,3%, kas skaidrojams ar zemāku akcīzes preču patēriņu, klāstīja ministrijā.
Kopbudžetā ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN šogad desmit mēnešos samazinājušies par attiecīgi astoņiem miljoniem eiro jeb 0,3% un 40,6 miljoniem eiro jeb 2,7%.
"Sociālās apdrošināšanas iemaksas faktiski bijušas 2019.gada līmenī, jo, neskatoties uz nodarbināto skaita samazināšanos un augstāku bezdarbu šogad, augstāka nekā pērn joprojām bijusi vidējā darba samaksa valstī. Sociālās apdrošināšanas iemaksas saistībā ar situāciju ekonomikā no plānotā gan atpalika par 146,6 miljoniem eiro jeb 5,8%," norādīja ministrijā.
Kopbudžetā, salīdzinot ar 2019.gada desmit mēnešiem, par 70,2 miljoniem eiro jeb 6,2% samazinājušies arī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un par 33 miljoniem eiro jeb 10% sarukuši ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
Tāpat FM informēja, ka valsts pamatbudžetā šogad desmit mēnešos bija 600,9 miljonu eiro deficīts un situācija būtiski atšķiras no 2019.gada, kad attiecīgajā periodā bija 22,1 miljona eiro pārpalikums. Atšķirīgā situācija veidojas gan mazāku, nekā plānots, nodokļu ieņēmumu dēļ, tostarp to samaksas termiņu pagarinājumu dēļ, gan arī lielāku, nekā plānots, izdevumu dēļ.
"Faktiski visi valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 ietekmes seku mazināšanai tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tādējādi valsts pamatbudžeta izdevumi pārskata periodā ir palielinājušies par 598,6 miljoniem eiro jeb 11,2%. Jāatzīmē, ka budžeta likumā 2020.gadam tika prognozēts, ka izdevumi būs par 4,7% lielāki nekā 2019.gadā," norādīja ministrijā.
Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi šogad desmit mēnešos saņemti tuvu iepriekšējā gada līmenim, bet izdevumi palielinājušies par 203,4 miljoniem eiro jeb 9%. Līdz ar to, pēc FM paustā, valsts speciālajā budžetā, lai gan joprojām ir pārpalikums 46,4 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2019.gada desmit mēnešiem, tas sarucis par 214 miljoniem eiro.
"Pensiju izdevumi valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā pērn oktobrī veikto pensiju indeksāciju, palielinājās par 128,2 miljoniem eiro jeb 7,3%. Izdevumi pārējiem pabalstiem tikmēr kāpuši par 73,7 miljoniem eiro jeb 15,6%, kas saistīts ar nozīmīgu pieaugumu izdevumos bezdarbnieka un slimības pabalstiem. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem valsts speciālajā budžetā desmit mēnešos ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 20,1% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, kas lielākoties saistīts ar bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu," skaidroja ministrijā.
Izdevumi slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā bija par 32,6 miljoniem eiro jeb 19,7% lielāki nekā gadu iepriekš. FM piebilda, ka lielāki izdevumi slimības pabalstiem nekā pērn bijuši visu gadu un tas saistīts ar pieaugušo slimības pabalstu saņēmēju skaitu, tāpat arī palielinājies slimoto dienu skaits.
Pašvaldību budžetā desmit mēnešos sarukuši gan ieņēmumi, gan izdevumi. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada desmit mēnešiem, bija par 69,2 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāki, bet izdevumi - par 50,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāki. Ieņēmumu samazināšanos noteica mazāki IIN ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Epidemioloģiskā situācija ierobežoja pašvaldību iespējas sniegt pakalpojumus, piemēram, interešu izglītību, kā arī organizēt konferences un seminārus, kas attiecīgi ietekmēja to ieņēmumus.
Pašvaldību budžetā lielākais samazinājums desmit mēnešos bija kapitālajiem izdevumiem, kas sarukuši par 63,2 miljoniem eiro jeb 12,4%. Kapitālo izdevumu samazināšanos, īpaši pamatfunkciju nodrošināšanai, var skaidrot ar Covid-19 ietekmi, piebilda ministrijā.