Dārzeņi

Šoruden dārzeņu cenas Latvijā varētu būt nedaudz augstākas kā pirms gada, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Vis­la­bāk da­žā­dus dār­ze­ņus ir ēst svai­gus – tāds ir val­do­šais vis­pār­pie­ņem­tais uz­skats. Pa­reizs, ta­ču ar da­žiem iz­ņē­mu­miem. Ar­vien rū­pī­gāk pē­tot pro­duk­tus un to sa­ga­ta­vo­ša­nas vei­dus, uz­tu­ra spe­ci­ā­lis­ti no­skaid­ro­ju­ši, ka at­se­viš­ķi dār­ze­ņi dod mū­su or­ga­nis­mam vai­rāk la­bu­ma, ja tie ir ter­mis­ki ap­strā­dā­ti, tur­klāt kat­ram ir sa­vi spe­ci­fis­ki ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­mie­ni.

Pievienotās vērtība nodokļa (PVN) samazināšana pārtikai no pašreizējā 21% līdz 5% pieļaujams tikai Latvijā izaudzējamiem dārzeņiem, augļiem un ogām, līdz ar to veicinot vietējās, nevis importa produkcija noietu, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu darba grupas sanāksmē.

Latvijā līdzīgi kā kaimiņvalstī Lietuvā sākušās diskusijas par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Neatkarīgā pēta, cik veikalos maksātu augļi un dārzeņi, ja tos apliktu ar 5% PVN nodokli pašreizējā 21% vietā.

Pavasarī beidzoties Latvijā pērn ievāktajai vietējai ražai, dārzeņu cenas Latvijā varētu palielināties saistībā cenu kāpumu Eiropā, sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

Lai gan skolēni dārzeņus un augļus ēd vairāk nekā pirms četriem gadiem, šo produktu patēriņš ikdienā joprojām ir kritiski zems.

Sabiedrībā valda daudz mītu un stereotipu par dārzeņu un augļu uzturvērtību ziemā – tiek apšaubītas gan šo produktu īpašības, gan veselīgums. To apstiprināja arī nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “ELVI” veiktās aptaujas rezultāti, kur 70,4% respondentu norādīja - augļi un dārzeņi ziemā nav tik vērtīgi, kā citos gadalaikos.

Mazdārziņu īpašniekiem reizēm gadās atrast arī kādu interesantas formas dārzeni vai augli, kuru ir žēl lietot uzturā. Lai nedaudz paildzinātu šo interesanto dārzeņu mūžu, vairāki cilvēki nolēma tos nofotografēt un dalīties savā priekā ar citiem.

Reizēm var gadīties veikala plauktā, tirgū vai dārzā atrast kādu interesantas formas dārzeni vai augli. Vairākiem cilvēkiem ir gadījies tieši tā un viņi ar šiem interesantajiem dārzeņiem ir dalījušies sociālajos tīklos.

Izrādās dārzeņus un garšaugus var izaudzēt no to atliekām, kuras parasti, gatavojot ēdienu, izmetam miskastē. Atstājot pārtikā nevajadzīgo salātu serdi un ieliekot ūdenī, varat atdzīvināt salātus. Tāpat var darīt ar seleriju, loku sīpoliņiem un piparmētras un bazilika lapiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes vakardienas paziņojumam par cenu kāpumu tikai 0,1% apmērā gada laikā noteikti piekritīs visi tie, kuriem ēšanai nevajag neko daudz vairāk par svaigiem kāpostiem.

Ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā. Taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11 procentu pieaugušo – 13 procentu sieviešu un deviņi procenti vīriešu. Kopumā sievietes vairāk nekā vīrieši ikdienas uzturā lieto augļus un dārzeņus.

2014. gadā ik dienu augļus lietoja 46% sieviešu un 32% vīriešu, savukārt dārzeņus lietoja 47% sieviešu un 37 % vīriešu

Pasaules un vietējā tirgū turpinās lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazināšanās. Tuvākajā laikā paredz cenu stabilitāti ar lejupslīdošu tendenci.

Lai bērnus un jauniešus mudinātu uzturā lietot dārzeņus, selekcionēts kāds unikāls dārzenis- strīpaina paprika.

Lielveikalos pārdošanā šobrīd ir kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, kāļi, kā arī jaunās ražas tomāti, gurķi, āboli, salāti un loki – gan vietējie, gan ievestie. Lielveikali apgalvo, ka šobrīd aptuveni 70% dārzeņu ir vietējo audzētāju sarūpēti, savukārt Zemnieku saeimas rīcībā esošā informācija liecina, ka veikalnieki nereti dodot priekšroku lētajam importam, līdz ar to izspiežot pašmāju dārzeņus.

Iestājoties rudenim, daudzviet notiek tradicionālie lauksaimnieku gadatirgi, kuru laikā zemnieki lepojas ar izaudzēto ražu. Mērīšanās ar milzu ķirbjiem parasti notiek neilgi pirms Helovīna svētkiem, taču Ginesa rekordu grāmatas pārstāvjiem jau tagad ir darba pilnas rokas, jo viņi saņēmuši vairākus izsaukumus, lai reģistrētu rekordlielus dārzeņus.

Rudens ir laiks, kad cilvēki steidz iepirkt kartupeļus, kuru ražu zinātāji šogad slavē. „Raža, labo laika pstākļu ietekmē, ir padevusies labāka, kā pērn,” teic Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle, apliecinot, ka arī cenas šogad ir zemākas nekā iepriejš.