Dārzeņi

Laukos un mazpilsētās dzīvojošie svaigus dārzeņus ēd daudz retāk nekā rīdzinieki vai citu lielpilsētu iedzīvotāji, savukārt vīrieši vidēji daudz biežāk nekā sievietes savu svaru vērtē kā ideālu. Interesantus un zīmīgus faktus par Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem atklāj Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktais pētījums.

Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Noslēgusies Latvijas Ārstu biedrības un sadarbības partneru sekmīgi īstenotā veselīga uztura veicināšanas kampaņa ''Ēdīsim dārzeņus un augļus 5 reizes dienā!'' mēneša garumā.

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus biežāk savā ikdienas ēdienkartē iekļaut dārzeņus un augļus, veikalu tīkls „Maxima” sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Diētas ārstu asociāciju izstrādājuši pasākumu programmu veselīga uztura veicināšanai.

Tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju svaigus dārzeņus uzturā lieto katru dienu, un, tā kā bērni mācās no saviem vecākiem, nav pārsteigums, ka tikai 23 procentiem skolēnu ikdienas pārtikas grozā ir dārzeņi un augļi.

Piena produktu cenas Rīgas veikalos šā gada jūlijā bija krietni augstākas nekā pērn, savukārt dārzeņus šogad iespējams nopirkt lētāk. Salīdzinājumā ar jūniju pārtikas cenu izmaiņas ir bijušas nenozīmīgas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vasarā augļu un ogu sezona ikvienam dod vislielākās iespējas ikdienas uzturu bagātināt ar svaigu augļu un ogu klāstu. Latvijas augļkopju asociācija aicina būt radošiem, veidojot veselīgu ēdienkarti, un eksperimentēt ar ogu un augļu veidiem gan starp ēdienreizēm, gan ēdienos un dzērienos.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs”.

Eiropas Komisija plāno piešķirt 150 miljonu eiro kompensāciju tiem dārzeņu audzētājiem, kuru bizness cietis dēļ Vāciju pārņēmušās zarnu nūjiņu infekcijas un tai sekojošā pieprasījuma krišanās pēc svaigiem dārzeņiem.

Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl naudas summu, kas nepārsniedz četrus latus, liecina veikalu tīkla "Maxima" veiktās aptaujas rezultāti.

Vislabāk dažādus dārzeņus ir ēst svaigus – tāds ir valdošais vispārpieņemtais uzskats. Pareizs, taču ar dažiem izņēmumiem. Arvien rūpīgāk pētot produktus un to sagatavošanas veidus, uztura speciālisti noskaidrojuši, ka atsevišķi dārzeņi dod mūsu organismam vairāk labuma, ja tie ir termiski apstrādāti, turklāt katram ir savi specifiski gatavošanas paņēmieni.

Šonedēļ dārzeņu un ogu pārstrādātājs SIA "Spilva" sāk vasaras ogu iepirkumus no vietējiem zemniekiem.

Šobrīd veikalos jau ir nopērkama Latvijā audzētā kabaču, salātu, rabarberu, loku, protams, arī gurķu un tomātu raža. Drīzumā pārdošanā parādīsies arī vietējie ziedkāposti, cukīni, burkāni, sīpoli, brokoļi un tūlīt pēc Jāņiem gaidāma arī jauno kartupeļu pirmā raža.

Tirdzniecībā nonākusi šī gada pirmā SIA "Sabiedrība Mārupe" siltumnīcu kompleksā izaudzēto tomātu raža.

Aprīļa pirmajā pusē salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā strauji samazinājušās dārzeņu ražotāju cenas liecina Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LVAEI LTVC) rīcībā esošā informācija.

Klāt pavasaris, saulīte spīd spožāk, dienas kļūst garākas, un tā vien gribas parušināties pa zemi un iesēt kādu auglīgu sēklu. Tā kā sēklu piedāvājums ir plašs, gan pieredzējušiem, gan ne tik pieredzējušiem dārzniekiem gadās apjukt, tāpēc noderēs profesionāļu padoms.

Eiropas Parlamenta deputātu grupa bija mēģinājusi atkal panākt, ka Eiropas Savienībā nedrīkst tirgot formai neatbilstošus augļus un dārzeņus un noteikt to standarta parametrus.

Dažādi krāsaini, akurāti sagriezti un saldēti dārzeņi ir ātri pagatavojami, garšīgi un veselīgi gan zupā, gan sautējumā. Iegādājoties saldētu dārzeņu maisījumu, ekonomējam laiku, jo dārzeņi nav jāmazgā, jātīra un jāgriež.

Nākamā gada ziemā Latvijas skolās pirmās līdz sestās klases skolēniem papildus pusdienām būs iespējams saņemt augļus un dārzeņus bez maksas. Šī pēc būtības Eiropas Komisijas (tā piešķirs lielāko daļu finansējuma) iniciatīva tiek vērtēta piesardzīgi, jo ievērojams skaits bērnu pašlaik nesaņem pat pusdienas, jo vecāki nevar par tām samaksāt.

No 2011. gada janvāra Latvijas skolās 1. līdz 6. klašu skolēniem papildus pusdienām būs iespējams saņemt augļus un dārzeņus bez maksas, nra.lv uzzināja Zemkopības ministrijā.