Skolēniem svaigi dārzeņi un piens skolās būs

© Rūta Kalmuka/F64

No nākamā gada valsts un Eiropas Komisijas programmas Skolas piens un Augļi skolai būs apvienotas vienā – bērni turpmāk trīs reizes nedēļā saņems bezmaksas augļus, dārzeņus un pienu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka šāgada jūlijā noslēdzās abu programmu darbības periods, taču tas nenozīmē, ka bērni vairs nesaņems dārzeņus vai augļus. Abas programmas no gaidāmā mācību gada tiek apvienotas vienotā programmā, tāpēc pašlaik notiek darbs, lai ieviestu visas nepieciešamās izmaiņas gan normatīvajos aktos, gan kārtībā, kādā turpmāk tiks nodrošināta bezmaksas piena produktu un dārzeņu un augļu porciju izdale skolās. Izmaiņas Zemkopības ministrija izstrādā sadarbībā ar lauksaimniecības nozares organizācijām, piena pārstrādātājiem un augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības speciālistiem.

Apvienotā skolu atbalsta programma darbosies ar vienotu pieeju produktu izdalei bērniem un jauniešiem - gan piena produkti, gan augļi un dārzeņi tiks dalīti trīs reizes mācību nedēļā. Piena produktu izdale programmas ietvaros notiks no šāgada 1. oktobra, savukārt augļu un dārzeņu izdale - no 1. novembra. Piena produktus un augļus un dārzeņus bez maksas saņems gan bērni pirmskolās, gan pirmo līdz devīto klašu skolēni. Lauku atbalsta dienestā stāsta, ka piena produktu izdale vienam skolēnam ir paredzēta porcijās līdz 250 mililitriem. Augļu un dārzeņu izdale paredzēta 100 gramu porcijās: var saņemt svaigu augļu (ābolu, bumbieru, dzērveņu), dārzeņu (burkānu, kāļu, kolrābju, kāpostu, ķirbju) vai to asorti porcijas. Dzērvenes ir paredzētas izdalei tikai asorti ietvaros.

Programmā Skolas piens pagājušajā mācību gadā bija iesaistījušās 1083 izglītības iestādes jeb 235 447 skolu un bērnudārzu audzēkņi, kas ir 83 procenti no visiem bērniem, savukārt programmā Augļi skolai piedalījās 780 izglītības iestādes vai 173 028 skolēni, kas ir praktiski visi bērni šajā vecumā. Pēc Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, var secināt, ka abas programmas laika gaitā kļuvušas ļoti populāras. Skolas piena programmā tās darbības sākumā (2004./2005. mācību gadā) iesaistījās 13 izglītības iestādes, bet pagājušajā mācību gadā jau vairāk nekā tūkstotis. Programmas Skolas piens darbības ietvaros no 2004. līdz 2017. gadam izlietotas vairāk nekā 29 000 tonnu piena produktu 17,9 miljonu eiro vērtībā, savukārt programmas Augļi skolai ietvaros septiņu gadu laikā būs izlietotas 4528 tonnas augļu un dārzeņu 6,9 miljonu eiro vērtībā.

Šāgada sākumā veiktajā pētījumā secināts, ka programma Augļi skolai ir pozitīvi ietekmējusi skolēnu ēšanas paradumus un bērni arvien vairāk ēd augļus un dārzeņus. Institūts BIOR izvērtējis Eiropas Savienības atbalsta programmu Augļi skolai. Šīs programmas mērķis ir panākt, lai skolēnu uzturā ir vairāk dārzeņu un augļu, kā arī novērst slimības, kuras var izraisīt nepilnvērtīgs uzturs. Liekais svars un aptaukošanās ir 31 procentam zēnu un 18 procentiem meiteņu. Bērni Latvijas skolās trīs reizes nedēļā saņem vietējos augļus un dārzeņus - ābolus, bumbierus, kāpostus, kāļus, kolrābjus, lielogu dzērvenes, burkānus un ķirbjus. Pētījumā atklājās, ka bērni dienā neapēd pat vienu porciju dārzeņu vai augļu, lai arī dienā ieteicams apēst vismaz piecas porcijas dārzeņu, augļu vai ogu, bet trīs no tām - svaigā veidā. Diemžēl pētnieki vienlaikus secināja, ka saldumi, čipsi un saldinātie ēdieni skolēnu uzturā ir tikpat bieži, cik dārzeņi un augļi. Aptaujājot skolēnus, secināts: dārzeņi un augļi vislabāk garšo svaigā veidā. Piecu gadu laikā ir mainījies skolēnu viedoklis par veselīgu dzīvesveidu, to ir ietekmējušas sabiedrībā valdošās ēšanas tendences, un nereti bērni pie veselīga dzīvesveida min, piemēram, ājurvēdu un bezglutēna pārtikas lietošanu. Eksperti norāda uz tendenci - pirms pieciem gadiem bērni bieži pieminēja dažādas diētas, turpretī tagad daudzi uzskata, ka veselīgs dzīvesveids nozīmē būt laimīgam un dzīvot bez stresa.



Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais