Koalīcija atbalsta PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

© Anita Vaivode, F64 Photo Agency

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.

Ilustratīvs attēls

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ZM informatīvo ziņojumu "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" valsts budžeta ieņēmumi saistībā ar PVN likmes samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem varētu sarukt ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" teikts, ka tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atzinumos par ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu bija teikts, ka ZM priekšlikums nav atbalstāms.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais