Dārzeņi

Mazdārziņu īpašniekiem reizēm gadās atrast arī kādu interesantas formas dārzeni vai augli, kuru ir žēl lietot uzturā. Lai nedaudz paildzinātu šo interesanto dārzeņu mūžu, vairāki cilvēki nolēma tos nofotografēt un dalīties savā priekā ar citiem.

Reizēm var gadīties veikala plauktā, tirgū vai dārzā atrast kādu interesantas formas dārzeni vai augli. Vairākiem cilvēkiem ir gadījies tieši tā un viņi ar šiem interesantajiem dārzeņiem ir dalījušies sociālajos tīklos.

Izrādās dārzeņus un garšaugus var izaudzēt no to atliekām, kuras parasti, gatavojot ēdienu, izmetam miskastē. Atstājot pārtikā nevajadzīgo salātu serdi un ieliekot ūdenī, varat atdzīvināt salātus. Tāpat var darīt ar seleriju, loku sīpoliņiem un piparmētras un bazilika lapiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes vakardienas paziņojumam par cenu kāpumu tikai 0,1% apmērā gada laikā noteikti piekritīs visi tie, kuriem ēšanai nevajag neko daudz vairāk par svaigiem kāpostiem.

Ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dienā. Taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11 procentu pieaugušo – 13 procentu sieviešu un deviņi procenti vīriešu. Kopumā sievietes vairāk nekā vīrieši ikdienas uzturā lieto augļus un dārzeņus.

2014. gadā ik dienu augļus lietoja 46% sieviešu un 32% vīriešu, savukārt dārzeņus lietoja 47% sieviešu un 37 % vīriešu

Pasaules un vietējā tirgū turpinās lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazināšanās. Tuvākajā laikā paredz cenu stabilitāti ar lejupslīdošu tendenci.

Lai bērnus un jauniešus mudinātu uzturā lietot dārzeņus, selekcionēts kāds unikāls dārzenis- strīpaina paprika.

Lielveikalos pārdošanā šobrīd ir kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, kāļi, kā arī jaunās ražas tomāti, gurķi, āboli, salāti un loki – gan vietējie, gan ievestie. Lielveikali apgalvo, ka šobrīd aptuveni 70% dārzeņu ir vietējo audzētāju sarūpēti, savukārt Zemnieku saeimas rīcībā esošā informācija liecina, ka veikalnieki nereti dodot priekšroku lētajam importam, līdz ar to izspiežot pašmāju dārzeņus.

Iestājoties rudenim, daudzviet notiek tradicionālie lauksaimnieku gadatirgi, kuru laikā zemnieki lepojas ar izaudzēto ražu. Mērīšanās ar milzu ķirbjiem parasti notiek neilgi pirms Helovīna svētkiem, taču Ginesa rekordu grāmatas pārstāvjiem jau tagad ir darba pilnas rokas, jo viņi saņēmuši vairākus izsaukumus, lai reģistrētu rekordlielus dārzeņus.

Rudens ir laiks, kad cilvēki steidz iepirkt kartupeļus, kuru ražu zinātāji šogad slavē. „Raža, labo laika pstākļu ietekmē, ir padevusies labāka, kā pērn,” teic Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle, apliecinot, ka arī cenas šogad ir zemākas nekā iepriejš.

Rīgas Centrāltirgū uz tirdzniecības galdiem grēdās sakrauti lauku gurķīši, tomāti, ziedkāposti, kabači un citi dārzeņi – Latvijā audzēti vai no citām valstīm ievesti. Polijas gurķi un tomāti vismaz par trešdaļu lētāki nekā pašmāju dārzos audzētie.

Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus - apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina uzrunātie eksperti.

Kā liecina SIA „Maxima Latvija” sadarbībā ar biedrību „Latvijas Mazpulki” veiktā skolēnu aptauja, vidēji 30% uzrunāto Rīgas skolēnu zināšanas par mājlopiem un dārzeņu audzēšanu ir visai virspusējas, bet, kas interesanti, pašu saimniekošanu lauku sētā bērni pārzina visai labi.

Lai gan lielveikalos ik dienas nopērkami svaigi dārzeņi, rudenī, īpaši akciju laikā, daļa pilsētnieku kartupeļus un burkānus steidz iegādāties pat maisiem ziemas krājumiem.

Gliemeži noēduši dārzeņu dobē pie Ministru kabineta ēka iestādītos 160 kāpostu stādus, tādēļ šonedēļ to vietā pārstādīti dekoratīvi kāposti un garšaugi, aģentūru LETA informēja dārzniece Baiba Rudzāte.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) organizēja pirmo LLKA Augļu un dārzeņu nozares grupas sanāksmi, kurā par vadītāju tika ievēlēta kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa, bet par vadītājas vietnieci LPKS "Baltijas Ogu kompānija" valdes locekle Māra Rudzāte.

Šopēcpusdien izcēlies konflikts starp Rīgas dārzkopības kluba biedriem un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvjiem, jo kluba biedri kategoriski atteikušies atstāt VAAD telpas.