Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Veselība

Vairums iedzīvotāju mudina bērnus ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus

© f64

95% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bērni vecumā līdz 15 gadiem, mudina bērnus ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, taču ne vienmēr seko rezultāts – liecina mazumtirdzniecības nozares apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" ietvaros veiktā pētījuma rezultāti.

“Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa stāsta: “No visiem 95% vecāku, kuri mudina bērnus domāt par veselīgāku uzturu, katrs ceturtais respondents (25%) cenšas, lai tas kļūtu par bērna dzīvesveidu, divas trešdaļas vecāku (69%) aicina bērnus ievērot veselīgu dzīvesveidu, bet tomēr ne vienmēr tas izdodas, savukārt tikai 6% no minētajiem respondentiem atzinuši, ka mudina bērnus, bet praktiska rīcība tam neseko.”

Tomēr aptaujas rezultāti arī rāda, ka visvairāk par veselīgu dzīvesveidu domā tieši gados vecākā paaudze - 40% iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 74 gadiem norādījuši, ka cenšas tā dzīvot, 37% norādījuši, ka uz to visiem būtu jātiecas.

“Spriežot pēc tendencēm informatīvajā vidē, varētu šķist, ka par veselīgu uzturu šobrīd domā tikai jaunieši un tas ir šī brīža modes kliedziens. Tomēr aptauja rāda, ka vecākā paaudze vairāk vērš uzmanību tieši veselīgam uzturam, kā tas bija dažus gadus atpakaļ. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka ar vien vairāk pētījumos tiek pierādīts, ka ar uzturu var uzlabot veselību un pat izārstēt dažādas hroniskas slimības, un to novērtē aizvien vairāk cilvēku,” papildina “OnPlate” dibinātāja un sertificēta uztura speciāliste Līga Balode.

Līga Balode vērš uzmanību: “Centrālās Statistikas pārvaldes 2016. gada Iedzīvotāju veselības apkopojuma rezultāti rāda, ka jauniešiem jau no 15 - 25 gadu vecuma 20% gadījumā ir sastopamas kādas hroniskas saslimšanas, kas traucē viņu ikdienu. Tādēļ būtu ļoti svarīgi jau agrā bērnībā iemācīt pareiza uztura svarīgumu pilnvērtīgai dzīvei.”

Pētījums tika veikts 2018. gada aprīlī ar pētniecības centra SKDS starpniecību. Pētījumā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem