Rīgas Centrāltirgū uz tirdzniecības galdiem grēdās sakrauti lauku gurķīši, tomāti, ziedkāposti, kabači un citi dārzeņi – Latvijā audzēti vai no citām valstīm ievesti. Polijas gurķi un tomāti vismaz par trešdaļu lētāki nekā pašmāju dārzos audzētie.
Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus - apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina uzrunātie eksperti.
Kā liecina SIA „Maxima Latvija” sadarbībā ar biedrību „Latvijas Mazpulki” veiktā skolēnu aptauja, vidēji 30% uzrunāto Rīgas skolēnu zināšanas par mājlopiem un dārzeņu audzēšanu ir visai virspusējas, bet, kas interesanti, pašu saimniekošanu lauku sētā bērni pārzina visai labi.
Lai gan lielveikalos ik dienas nopērkami svaigi dārzeņi, rudenī, īpaši akciju laikā, daļa pilsētnieku kartupeļus un burkānus steidz iegādāties pat maisiem ziemas krājumiem.
Gliemeži noēduši dārzeņu dobē pie Ministru kabineta ēka iestādītos 160 kāpostu stādus, tādēļ šonedēļ to vietā pārstādīti dekoratīvi kāposti un garšaugi, aģentūru LETA informēja dārzniece Baiba Rudzāte.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) organizēja pirmo LLKA Augļu un dārzeņu nozares grupas sanāksmi, kurā par vadītāju tika ievēlēta kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa, bet par vadītājas vietnieci LPKS "Baltijas Ogu kompānija" valdes locekle Māra Rudzāte.
Šopēcpusdien izcēlies konflikts starp Rīgas dārzkopības kluba biedriem un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvjiem, jo kluba biedri kategoriski atteikušies atstāt VAAD telpas.
Ko darīt, ja ziemīgo ēdienkarti nevar iedomāties bez sārtvaidzēm dzērvenēm, bet slinkums brist purvā? Tad uzaiciniet tās paviesoties savā dārzā, ja paveiksies, un dzērvenes gribēs ar jums draudzēties, arī jūs no kvadrātmetra stādījuma varēsiet ievākt spaini ražas.
Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nacionālā dārzeņa tituls būtu jāpiešķir kartupelim, liecina veikalu tīkla „Maxima” un Veselības ministrijas veiktās aptaujas rezultāti.
Laukos un mazpilsētās dzīvojošie svaigus dārzeņus ēd daudz retāk nekā rīdzinieki vai citu lielpilsētu iedzīvotāji, savukārt vīrieši vidēji daudz biežāk nekā sievietes savu svaru vērtē kā ideālu. Interesantus un zīmīgus faktus par Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem atklāj Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktais pētījums.
Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Noslēgusies Latvijas Ārstu biedrības un sadarbības partneru sekmīgi īstenotā veselīga uztura veicināšanas kampaņa ''Ēdīsim dārzeņus un augļus 5 reizes dienā!'' mēneša garumā.
Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus biežāk savā ikdienas ēdienkartē iekļaut dārzeņus un augļus, veikalu tīkls „Maxima” sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Diētas ārstu asociāciju izstrādājuši pasākumu programmu veselīga uztura veicināšanai.
Tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju svaigus dārzeņus uzturā lieto katru dienu, un, tā kā bērni mācās no saviem vecākiem, nav pārsteigums, ka tikai 23 procentiem skolēnu ikdienas pārtikas grozā ir dārzeņi un augļi.
Piena produktu cenas Rīgas veikalos šā gada jūlijā bija krietni augstākas nekā pērn, savukārt dārzeņus šogad iespējams nopirkt lētāk. Salīdzinājumā ar jūniju pārtikas cenu izmaiņas ir bijušas nenozīmīgas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Vasarā augļu un ogu sezona ikvienam dod vislielākās iespējas ikdienas uzturu bagātināt ar svaigu augļu un ogu klāstu. Latvijas augļkopju asociācija aicina būt radošiem, veidojot veselīgu ēdienkarti, un eksperimentēt ar ogu un augļu veidiem gan starp ēdienreizēm, gan ēdienos un dzērienos.
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs”.
Eiropas Komisija plāno piešķirt 150 miljonu eiro kompensāciju tiem dārzeņu audzētājiem, kuru bizness cietis dēļ Vāciju pārņēmušās zarnu nūjiņu infekcijas un tai sekojošā pieprasījuma krišanās pēc svaigiem dārzeņiem.
Vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju dārzeņu iegādei ik nedēļu atvēl naudas summu, kas nepārsniedz četrus latus, liecina veikalu tīkla "Maxima" veiktās aptaujas rezultāti.
Vislabāk dažādus dārzeņus ir ēst svaigus – tāds ir valdošais vispārpieņemtais uzskats. Pareizs, taču ar dažiem izņēmumiem. Arvien rūpīgāk pētot produktus un to sagatavošanas veidus, uztura speciālisti noskaidrojuši, ka atsevišķi dārzeņi dod mūsu organismam vairāk labuma, ja tie ir termiski apstrādāti, turklāt katram ir savi specifiski gatavošanas paņēmieni.