Laukos un mazpilsētās dzīvojošie svaigus dārzeņus ēd daudz retāk nekā rīdzinieki vai citu lielpilsētu iedzīvotāji, savukārt vīrieši vidēji daudz biežāk nekā sievietes savu svaru vērtē kā ideālu. Interesantus un zīmīgus faktus par Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem atklāj Veselības ekonomikas centra (VEC) veiktais pētījums.
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā tika uzdoti jautājumi gan par uzvedības paradumiem, piemēram, smēķēšanu, alkohola lietošanu, brīvā laika pavadīšanu, gan uzturu un veselības stāvokli, piemēram, aptaukošanos. VEC speciāliste Iveta Pudule atzīst: salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sabiedrības veselībā ir novērojamas pozitīvas tendences, piemēram, samazinās smēķējošo vīriešu skaits, uzlabojas iedzīvotāju uztura paradumi, cilvēki vairāk sporto, tomēr kopumā situācija joprojām nav iepriecinoša. Atsevišķi aptaujā iegūtie dati raisa izbrīnu pat pētniekiem un liek uzdot jautājumus.
Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem dienā jāapēd vismaz 400 gramu dārzeņu un augļu, tomēr Latvijā svaigus dārzeņus katru dienu uzturā lieto kopumā tikai trešdaļa aptaujāto. I. Pudule norāda: analizējot svaigu dārzeņu patēriņu pēc aptaujāto dzīvesvietas, redzams, ka vismazāk ikdienā svaigus dārzeņus lieto tieši laukos dzīvojošie – mazāk nekā trešā daļa,
bet visvairāk rīdzinieki – 46,2 procenti. Šie rezultāti apgāž mītu, ka laukos vai mazpilsētās, kur gandrīz katrai ģimenei ir piemājas dārziņš, cilvēki daudz vairāk uzturā izmanto svaigus dārzeņus. «Viena no atbildēm bija, ka cilvēkiem nav laika, nav vēlēšanās audzēt un vēlāk novākt un gatavot,» atklāj I. Pudule. «Vēl sieviešu kārtas aptaujātās atzina, ka negatavo dārzeņus, jo vīri neēdīs ko tādu. Tomēr – jo augstāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēki lieto dārzeņus.» Vēl viens no iespējamiem iemesliem ir tas, ka Rīgā ir augstāks ienākumu līmenis un cilvēki jebkurā brīdī dārzeņus var iegādāties, nepatērējot laiku to audzēšanai, kā arī lielpilsētās cilvēki ātrāk maina ieradumus, nav tik konservatīvi, un pēdējā laikā par veselīgu uzturu tiek runāts ievērojami vairāk. Vēl pētījums atklāj, ka laukos dzer treknāku pienu – 3,5–4 procenti, pilsē-tās – 0,5–2,5 procenti, kā arī vīriešiem tīk treknāks piens, sievietēm – liesāks.
Pētījumā analizēts arī iedzīvotāju ķermeņa masas indekss, un rezultāti nav iepriecinoši – normāla ķermeņa masa konstatēta tikai pusei aptaujāto. Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars ir liels – kopumā pārāk liels svars ir 44,8 procentiem vīriešu un 45,4 procentiem sieviešu. Vīriešiem biežāk nekā sievietēm konstatēta liekā ķermeņa masa. Savukārt aptaukošanās ir izplatītāka sievietēm nekā vīriešiem. Palielinoties vecumam, liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība pieaug.
Pētniece I. Pudule norāda, ka aptaujātajiem vaicāts viedoklis arī par to, kā viņi paši vērtē – vai viņiem ir liekā ķermeņa masa, un interesanti, ka sievietes daudz objektīvāk vērtēja savu svaru, savukārt vīrieši, arī tad, ja viņiem objektīvi bija liekais svars, pauda uzskatu, ka ir normāls vai pat nepietiekams svars. Trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu domā, ka viņiem ir nepietiekams svars.
Pētījuma rezultāti rāda: ar fiziskiem vingrinājumiem vismaz 30 minūtes divas trīs reizes nedēļā un biežāk nodarbojas kopumā 39,9 procenti aptaujāto. Visbiežāk brīvo laiku cilvēki pavada, skatoties televīziju vai lasot.
***
UZZIŅAI
Kādu maizi visbiežāk ēd? (%)
Ikdienā rupjmaizi lieto kopumā 77,2
baltmaizi 71,7
saldskābmaizi 39,3
graudu vai kliju maizi 32,9
*
Vai esat ēdis svaigus dārzeņus pagājušās nedēļas laikā (%)?
Rīga Pilsētas Mazpilsētas Lauku teritorijas
Nevienu reizi 4,1 7,6 11,2 13,7
Gandrīz katru dienu 46,2 36,3 29 27,7
*
Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās izplatība (%) pa dzimumiem vecuma grupās
Sievietes Vīrieši
15–24 11,3 13,5
25–34 30,4 47,9
35–44 46,1 52,7
45–54 63,6 61,5
55–64 73,8 57,1
Kopā 45,4 44,8
Avots: Veselības ekonomikas centra pētījums