Saruna ar vienu no ex-sievām un “piedod, ka esmu bijis sūdīgs vīrs”, par vīru-burātāju un sēnēm, par putnu vērošanu vai lūrēšanu, par romāniem, kuru tapšanai vajag jūru, un naivumu politikā, par “dzīve notika” un “tagad Tu raksti jau kā rakstniece”.
"Dž.Spot" raidījumā viesosies rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, stāstot par vīru-burātāju un sēnēm, par putnu vērošanu vai lūrēšanu, par romāniem, kuru tapšanai vajag jūru, un naivumu politikā, par “dzīve notika” un “tagad Tu raksti jau kā rakstniece”.
Zināms, ka izteikties Latvijā var jebkurš. Taču, kā redzams rakstnieces Daces Rukšānes profilā, ir tēmas, par kurām reizēm labāk savas domas paturēt pie sevis. Pretējā gadījumā var nonākt viedokļu krustugunīs.
Rakstniece Dace Rukšāne sociālajā vietnē "Twitter" dalījusies ar ierakstu, kurā pauž bažas par piedalīšanos publiskā pasākumā Covid-19 dēļ. Komentāros šis ieraksts izpelnījies viedokļu "vētru".
Lai nu kam, bet sēnēm un to lasītājiem lietus nācis par labu. Sociālos tīklus pārpludina fotogrāfijas ar pilniem sēņu groziem un burciņām, kurās jau sagatavotas sēnes ziemai.
Portālā Manabalss tiek vākti paraksti Kopdzīves likuma (partnerattiecību) ierosināšanai. Prātā nāk agrīnā Majakovska ģeniālās rindas – ja debesīs tiek iedegtas zvaigznes, tātad kādam tas ir vajadzīgs. Ja tiek vākti paraksti, tātad kādam tas ir vajadzīgs un šķiet ļoti svarīgs. Kam un kāpēc?